Dagdas novada pašvaldības vadītājs Viktors Stikuts saka - ja valdība nepalīdzēs atgūt noguldījumus, būs jāvēršas Eiropas tiesā. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis ir pārliecināts, ka A. Vilkam no saviem vārdiem būs jāatkāpjas. Esot panākta vienošanās ar premjeru Valdi Dombrovski, ka valdība pie jautājuma par iespējamu prasījuma tiesību pārņemšanu atgriezīšoties janvārī. V. Dombrovska nostāja - katras pašvaldības gadījums tiks izskatīts atsevišķi, un valdība meklēs veidu, kā palīdzēt, jo īpaši mazajām pašvaldībām, kurām visi līdzekļi atrašanās vietas dēļ glabājušies LK, pavēstīja viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Situācija ar LK Dagdas novadā radīja ārkārtas situāciju, saka novada domes priekšsēdētājs V. Stikuts. Kontos iesaldēti gandrīz 577 tūkstoši latu. «Mums radušās nepārvaramas grūtības - nevaram plānot nākamā gada budžetu,» pauž V. Stikuts. Viņš uzskata, ka valdībai vajadzētu situāciju labot, ja tas nenotiks, pašvaldība vērsīsies kādā no Eiropas tiesām. Līdzīgi gatavi rīkoties arī Kārsavas novads, kuram Krājbankā palikuši 745 tūkstoši latu. Novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka stāsta, ka grūti samaksāt pat valsts aizdevuma noteikto aizdevuma procentu 1,6% apmērā, kā atdos 230 tūkstošus latu lielo aizdevumu, skaidrs neesot. Viņa cer, ka valdība tomēr lems par pašvaldības noguldījumu likteni. «Nekur nav mūsu vainas, neesam bijuši izšķērdīgi, tieši otrādi, taču tagad mūs soda par taupību,» saka I. Silicka.
A. Jaunsleinis klāsta - ja valsts pārliecināta, ka atgūs Noguldījumu garantiju fondam aizdotos 250 miljonus, realizējot LK aktīvus, nevajadzētu būt problēmām atgūt vēl 15 miljonus latu, ko novirzīt pašvaldībām. Viņš piedāvā shēmu - pašvaldības valstij nodod prasījuma tiesības, valsts naudu pašvaldībām atdod jau tagad, pēcāk šo summu atgūstot no Krājbankas aktīvu pārdošanas. Arī V. Stikuts uzskata, ka valdībai, pieņemot budžetu, no ārkārtas situācijām paredzētajiem līdzekļiem ir jāatmaksā nauda visām pašvaldībām, kuru finanses iesaldētas Krājbankā, un pēc tam jāuzdod Valsts kasei kredītu Krājbankā cedēt.
Pašvaldībām neļaut saņemt vismaz garantētos noguldījumus ir negodīgi - atšķirībā no valsts, kuras uzraudzībā līdz ar Finanšu kapitāla un tirgus komisijas darbību ir banku sektors, pašvaldības to nekādi neuzrauga un nevar ietekmēt, uzskata A. Jaunsleinis. Pašvaldību savienības vadītājs arī norāda, ka valstij jādomā, kā nodrošināt banku filiāļu tīklu arī tālākos reģionos, kas līdz ar LK krahu ir palikuši bez banku pakalpojumiem.
Pašvaldībām pēc Noguldījumu garantiju likuma garantētās kompensācijas līdz 70 tūkst. latu nepienākas. Valdība no Valsts kases īstermiņa aizdevumu piešķīrusi četrām pašvaldībām - Jaunpiebalgas, Dagdas, Kārsavas un Dundagas - kopumā 670 tūkstošu latu apmērā. Kā pavēstīja A. Jaunsleinis, citas pašvaldības ar prasību pēc īstermiņa aizdevuma valdībā nav vērsušās. Kopumā Krājbankas kontos līdzekļi palikuši ap 70 pašvaldībām.