«Mēs mācīsim pašvaldībām cīnīties un savā starpā konkurēt, jo uzskatām, ka novadu vadīšanā jādarbojas tirgus ekonomikas principiem. Tas gan nenozīmē, ka novadi nevar būt sabiedrotie. Apstākļos, kad centrālā valdība ir diezgan nevarīga un līdz šim izdabājusi tikai Starptautiskajam Valūtas fondam, valsts attīstības jautājumi gulstas uz privātā sektora un pašvaldību pleciem. Cerams, kādreiz tiem pievērsīsies arī valdība,» projekta nepieciešamību pamato tā idejas autors LPS vecākais padomnieks un Latvijas Universitātes docents Māris Pūķis.
Pagaidām viens paraugs
Projektā iesaistījušās deviņas pašvaldības - Amatas, Gulbenes, Jaunpils, Madonas, Preiļu, Skrundas, Valmieras un Ventspils, un to pārstāvji šonedēļ devušies pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju. M. Pūķis norāda, ka projekta aktivitātes aptvers apmēram pusi Latvijas vietvaru, bet, kuras tās būs, - atkarīgs no to vadītājiem. «Politiķiem šajā jautājumā ir liela nozīme - viņu griba un spēja uzturēt motivāciju sev padotajos darbiniekos nosaka to, vai izaugsmes rats nepārstās griezties īstajā virzienā,» norāda M. Pūķis, kā piemēru minot Ventspili: «Viņu izstrādātais modelis ir viens no progresīvākajiem pasaulē, un patīk tas vai nē, bet tur ir pilna mārketinga stratēģija, kas strādā daudzu gadu garumā. Tas ir paraugs, kā mārketinga instrumentus izmantot, lai novadu vadītu kā konkurētspējīgu uzņēmumu.»
Ventspils pilsētas domes mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska skaidro, ka Ventspils projektā iesaistījusies, lai savā 11 gadu mārketinga jomā uzkrātajā pieredzē dalītos ar pašvaldībām, kas šajā lauciņā sper pirmos soļus.
Savukārt Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts norāda, ka ar iesaistīšanos projektā pašvaldība apliecina spēju kļūt nozīmīgākiem spēlētājiem reģiona līmenī: «Mēs esam Latgales centrs, mums ir ar iniciatīvu apveltīti darbinieki un konkurētspējas potenciāls, ko gribam palaist darbībā.»
Lai motivētu projektā iesaistītos novadus sasniegt uzstādītos mērķus, LPS īpašā datu bāzē apkopos un salīdzinās daudzus rādītājus, piemēram, kā uzlabojusies sociālā situācija, cik jaunu uzņēmumu dibināts, kā palielinājusies investoru un tūristu interese. Te talkā nākusi Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas pašvaldībās mērīs investīciju piesaistes indeksu. «To uz vairākām pašvaldībām jau esam izmēģinājuši un iegūtie rezultāti ir interesanti,» atklāj Ģ. Pūle, piemetinot, ka drīzumā investīciju piesaistes potenciāls tiks izmērīts visās 118 Latvijas pašvaldībās, kas atainos patieso situāciju desmitos jomu - sākot no industriāli izmantojamu zemju platību pieejamības, beidzot ar izglītības iespējām un dzīves kvalitāti.
Būves ar zīmola potenciālu
Pašvaldību mārketinga redzamākā daļa ir tās zīmols un sauklis, kas, pēc M. Pūķa teiktā, patlaban ir visām Latvijas pilsētām, taču tā esot vien fasāde. Daļai aiz tās ir saturiskais piedāvājums, bet vairākums pie tā vēl tikai strādā, lielāko uzsvaru liekot uz tūrismu. Piemēram, Ogres novada tūrisma informācijas centra vadītāja Ieva Tumana norāda, ka patlaban sperts pirmais solis - izpratnes vairošana vietējā sabiedrībā par mārketinga nepieciešamību: «Mēs strādājam par iedzīvotāju nodokļu naudu, tādēļ arī viņiem jāizprot, kādi būs ieguvumi no šīm darbībām. Turklāt pašvaldības speciālisti ir noslogoti, un liels izaicinājums ir arī viņiem pamatot, kāpēc katrs projekts vai cita komunikācija ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem vai tūristiem ir svarīga un ka tai jāietver Ogres vēlamais tēls un vērtības, par kurām esam iepriekš vienojušies.»
Savukārt Rēzeknes novada domē norāda, ka pilsēta savu tēlu atjaunina, piesaistot to jaunajiem objektiem - Austrumlatvijas koncertzālei Gors un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram Zeimuļs. Kultūras dzīves attīstību kā mārketinga rīku izmanto arī daudzas citas pašvaldības, piemēram, organizējot mākslas festivālus un citus liela mēroga pasākumus un uzlabojot repertuāra kvalitāti vietējā teātrī.