Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) izpilddirektora amatu uzticējusi valsts pārvaldē pieredzējušajam Uldim Vītoliņam, nevis kādam no Saeimas deputātiem, jo vēlas, lai šis cilvēks strādātu pilna laika darbdienu, Dienai atzina apvienības līderis Valkas novada domes priekšsēdis Vents Armands Krauklis. Viņa pārstāvētā Vidzemes partija Saeimā ir opozīcijā kā viena no Latvijas Reģionu apvienības dalīborganizācijām. Tagad A. Mežulis aizstāvēs Pierīgas intereses, bet pirms ievēlēšanas Saeimā viņš vadīja Smiltenes novadu, kurš ir viens no RACA dibinātājiem. Deputāta amatu nav liegts savienot ar pienākumiem kādā biedrībā.
Mazie novadi sasparojas
Pēc pēdējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdes pagājušajā nedēļā uz savu sapulci pulcējās arī nelielie novadi, kuros ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju. Arī viņu mērķis ir apvienot spēkus, lai aizstāvētu savas intereses. Plānots, ka šīs 39 pašvaldības kopā pulcēsies 20. novembrī, Dienai apstiprināja LPS padomniece Olga Kokāne. Nelielo novadu tuvināšanās notikusi tieši pēc LPS iniciatīvas, un šoreiz galvenais mērķis ir nevis veidot vēl vienu apvienību, bet gan aizstāvēt mazo novadu pastāvēšanas tiesības kontekstā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) pieteikto jauno administratīvi teritoriālo reformu.
Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments (ZZS), kura vadītajā pašvaldībā ir nedaudz vairāk nekā 2100 iedzīvotāju, atzina, ka ir grūti reģionos organizēt darbu, ja tik bieži mainās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Iepriekšējais ministrs Romāns Naudiņš (NA) labi pārzinājis pašvaldību dzīvi, un viņa redzējums par to attīstību būtiski atšķīries no tās reformas, ko tagad piedāvājot R. Naudiņa partijas biedrs K. Gerhards. Iecerētā reforma ir galvenais nelielo novadu konsolidācijas iemesls. Tā kā šīm pašvaldībām nav tādu iespēju informēt par sevi sabiedrību un arī politiķus kā lielajiem attīstības centriem un pilsētām, tad ar LPS atbalstu to 20. novembrī plānots darīt īpaši sasauktā preses konferencē Rīgā. Šis varētu būt veids, kā likt ieklausīties, uzskata J. Zuments.
Atklātie lobiji
Vēl pirms dažiem gadiem LPS organizētais kā lielo, tā mazo pašvaldību vietējo līderu gājiens uz Saeimu, kur viņi ar dažādu krāsu kartītēm, klusējot parlamenta sēžu zāles viesu sektorā, izteica savu attieksmi pret valsts budžeta projektu, bija mediju ziņu virsrakstos. Šajā laikā interešu aizstāvības formas ir mainījušās, un tagad pašvaldību apvienības tās aizstāv katra atsevišķi Saeimas frakcijās un komisijās, paši dodoties uz ministrijām un piedaloties valdošās koalīcijas padomes sēdēs. J. Zuments teic, ka viņš ir kategoriski pret LPS dalīšanos biedrībās, jo visiem ir jābūt vienotiem, nevis jācīnās savā starpā.
Neoficiāli bija dzirdēts, ka Pierīgas novadu apvienība bija uzrunājusi vairākus potenciālos izpilddirektorus. Kad viens no viņiem vaicājis, kas būs jādara, šim cilvēkam ir atbildēts: «Jācīnās ar Kučinski.» A. Mežulis Saeimas komisijā sēž līdzās M. Kučinskim un sarunu sāka ar vārdiem: «Mēs neplānojam cits ar citu cīnīties, bet gan kopā meklēt kompromisus, un tas atvieglos arī Latvijas Pašvaldību savienības darbu, ja aiziesm uz LPS ar panāktu vienošanos.»
M. Kučinskis nekā peļama nesaskata šajā situācijā. «Mēs ar Aināru Mežuli neslēpjamies,» viņš piebilda. Trīs ceturtdaļas no Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem neesot viņu pašu sagatavoti. Labāk, protams, būtu, ja varētu zināt, «no kurienes katrai iniciatīvai aug kājas», sacīja politiķis. Tiesa, dažiem deputātiem šķiet, ka lielo pilsētu intereses koalīcijas sēdēs pat vairāk lobējot nevis M. Kučinskis, bet gan Liepājas un Ventspils pilsētu vadības pārstāvji. A. Mežulis atcerējās - kad viņš vēl vadījis novadu, lai tiktu pie toreizējā finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība), bijis jāgaida divi mēneši. Te arī esot atbilde uz jautājumu, kāpēc pašvaldībām jāgrupējas.
Prasa pārmaiņas
Nesen dibinātās Pierīgas novadu apvienības vadītāja, Carnikavas novada priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (ZZS) Dienai uzsvēra, ka viņas mērķis nav graut Latvijas Pašvaldību savienību, viņa arī spējot novērtēt to darbu, ko LPS vadītājs Andris Jaunsleinis šajos gados ir ieguldījis organizācijas veidošanā. Taču arī Latvijas Pašvaldību savienībai esot jāmainās līdzi laikam. D. Jurēvicai visvairāk pietrūkstot politisko diskusiju, kādas tagad reizi mēnesī organizēs Pierīgas novadu apvienība. LPS, viņasprāt, arī nespējot par sevi ieinteresēt medijus - organizācijas rezolūcijas ir «pārgudras un sabiedrībai grūti uztveramas» un līdz ar to neizraisa nepieciešamo publicitāti.
Bijušais Tukuma novada priekšsēdis, Saeimas deputāts Juris Šulcs no reģionālās partijas, ar kuru Vienotībai ir sadarbības līgums, piekrīt, ka LPS tagad vairāk pārstāv nelielos novadus, bet tās uzdevums ir būt visu pašvaldību interešu nesējiem. Organizācijai, pēc viņa domām, ir jāspēj mainīties, jo - ja veidojas pašvaldību apvienības, tad LPS var pazaudēt savu būtisko lomu. «Visi strīdīgie jautājumi ir jārisina Pašvaldību savienībā, šāda sadrumstalotība neko labu neliecina,» sacīja J. Šulcs.