Jāatgādina, ka valdība nevienojās ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas pārdali par labu pašvaldībām, un tās liedza LPS līderim Andrim Jaunsleinim parakstīt valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu, kas bija jāpievieno budžeta projektam. Juridiski tas neliedz pieņemt Saeimā budžetu, taču tas ir tikai trešais šāds gadījums, ka pašvaldības neparaksta protokolu. Pēc LPS domes sēdes, kuras iznākums bija valdībai nelabvēlīgs, V. Dombrovskis sacīja, ka sēdes vadītājs A. Jaunsleinis ir apzināti to virzījis uz negatīvu rezultātu, pakļaujoties Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) un Ventspils domes vadītāja Aivara Lemberga spiedienam, jo ieguvējas no nodokļa pārdales būtu šīs bagātās pašvaldības. Rīgas pašvaldība pērn izstājās no LPS dažas stundas pēc protokola parakstīšanas.
Zināms, ka uz valsts budžeta izskatīšanu 2. lasījumā pašvaldības ir ieplānojušas dažādas aktivitātes, lai pievērstu savai finanšu situācijai sabiedrības uzmanību. A. Jaunsleinis pozitīvi vērtē premjera lēmumu atjaunot sarunas un teica: «Mēs nevaram neredzēt, ka cilvēki aizbrauc no valsts. Pirmais, kas viņiem var palīdzēt, ir pašvaldības, un to nevar neņemt vērā, plānojot valsts līdzekļu sadali.» Valkas mērs Vents Armands Krauklis uzskata, ka sarunās ir jāatgriežas pie iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdales, nosakot pašvaldībām 81% vai 82% tagadējo 80% vietā. Viens procents, pēc viņa aplēsēm, nozīmētu 9 miljonus latu. V. A. Krauklis pārstāv Vidzemes partiju, kas ir viena no tām reģionālajām partijām, kurai notiek sarunas ar Vienotību par tuvināšanos uz nākamās Saeimas vēlēšanām. Vai šādu vienošanos būs iespējams panākt, noteikšot arī tas, cik lielā mērā budžetā būs ievērotas pašvaldību intereses. LPS priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis (ZZS) premjera paziņojumu novērtēja kā solīti uz priekšu, par ko viņam esot prieks. «Tagad katram būs iespēja izteikt savus argumentus. Risinājums ir iespējams, ja puses sēž pie viena galda un runā,» teica G. Kaminskis.