Pensija var pārsteigt nesagatavotu - ja pēkšņi 500 latu vietā uz rokas saņem, piemēram, pusi vai nedaudz vairāk, piedaloties abos pirmajos pensijas līmeņos. Pērn vidējais jaunpiešķirtās vecuma pensijas apmērs ar piemaksu cilvēkam ar 37 gadu darba stāžu bija 208,71 lats, vēsta Labklājības ministrija. Tas ir 48% atvietojamības līmenis no bruto darba algas. Speciālisti iesaka pašam par sevi parūpēties. Ceļi ir vairāki. Vai krātuve ir zeķe, kurā gan bankas uzreiz saskata caurumu - inflācijas zobus -, vai depozīta konts vai privātais pensiju fonds, vai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas polise, jāizvēlas pašiem. «Taču svarīgākais - lai cilvēks apzinās, ka nonāks līdz pensijas vecumam, ka tas ir neizbēgami un ka viņš tur ielēks nevis tad, kad viņam būs 80 gadu un kad viņam neko nevajadzēs, bet agrāk - 62 vai 65 gadu vecumā,» saka Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Jāatliek vismaz 5-10%
«Iespējams, cilvēkiem liekas - aizejot pensijā, nebūs uz darbu jābrauc, nevajadzēs pirkt vairs tik daudz drēbju, taču jāatceras, ka mēs esam tikai cilvēki. Ir diezgan grūti pārkārtot savu dzīvesveidu,» spriež Dace Brencēna, SEB Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja. Viņa aprēķinājusi - ja 35 gadus vecs cilvēks, kuram līdz pensijai vēl 30 gadu (pieļaujot, ka pensionēšanās vecums būs 65 gadi), vēlēsies saglabāt kaut cik līdzīgu dzīves līmeni vismaz 10 gadu pēc pensijas, katru mēnesi jānogulda vismaz 10-11% no darba algas. Par ērtāko un piemērotāko veidu, kā nodrošināties vecumdienām, banku pārstāvji sauc privātos pensiju fondus - pensiju 3. līmeni, kurā cilvēks brīvprātīgi var ieguldīt daļu savas algas, lai pēcāk baudītu papildinājumu pensijai. D. Brencēna gan aicina atmest ilūzijas, ka, krājot pensiju fondā, radīsies ļoti lieli naudas apjomi, lielāki par pašreizējo algu.
Swedbank dati liecina - vidējais pensiju 3. līmeņa dalībnieks ir 40-45 gadu vecs. D. Brencēna saka: ja sāk ieguldīt fondā agrāk, piemēram, 25 gadu vecumā, var atlikt mazāku naudas summu - 6-8%. Ja sāktu krāt tikai 55 gadu vecumā, nāktos atlikt vismaz pusi no algas, lai pēcāk kopā ar pensiju nodrošinātu kaut cik algai līdzvērtīgus ienākumus. Diez vai to reāli var paveikt. Swedbank pārstāvja R. Jansona aprēķini liecina - vidēji 5% no ienākumiem ir minimums, ko vajadzētu novirzīt privātajam pensiju fondam. Pensiju 3. līmeņa galvenais pluss krājējam ir 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide no iemaksātās summas, kas nepārsniedz 10% no darba samaksas. Šo summu apmaksā valsts.
Pielikums pie pensijas
«Ja cilvēks iegulda pensiju 3. līmenī 50 latu mēnesī un no VID saņem 25% nodokļa atvieglojumu, no 600 latiem gadā tie būtu 150 latu. Jūs ieguldāt 600, bet reāli jums kontā paliek 750,» saka Uģis Vorons, Citadeles Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētājs. IIN atlaide attiecas arī uz uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Ja cilvēks, kurš nopelna vidēji 500 latu uz rokas, 25 gadus privātajā pensiju fondā atliek ik mēnesi 10% algas - 50 latu -, nopelnot, piemēram, vidēji 5% un saņemot 25% IIN atlaidi, kopā tiktu uzkrāti aptuveni 27 000 latu. Ar šādu uzkrājumu cilvēks var palielināt savu mēneša pensiju par 200 latiem, saņemot tādu 10 gadu. Taču, ja vēlas 20 gadu saņemt papildu pensiju, tie būs attiecīgi 100 lati pie valsts pensijas.
Klients uzkrātajai naudai tiek klāt 55 gadu vecumā, tad var izņemt visu summu vai tikai daļu, vai turpināt krāt un pēc pensijas vecuma saņemt pa daļām kā papildpensiju. «Viens no argumentiem, kāpēc labi ieguldīt tieši pensiju fonda 3. līmenī, ir cūciņas efekts. Pensiju fonds pasargā naudu no jums pašiem,» saka U. Vorons. Citadeles banka novērojusi - pēdējā laikā 40-45 gadus vecie klienti iegulda aktīvāk. «Mēdz būt, ka vienā maksājumā ir vairāki tūkstoši. Piemēram, gadā iegulda divus tūkstošus,» saka U. Vorons.
R. Jansons stāsta - var krāt ne tikai pensiju fondā, kas ir ērtākais veids, ir arī citi ceļi: «Var skatīties, kā samazināt izmaksas. Daudziem patīk zemes lietas. Var iekopt kādu vietu, kur nodrošināt zināmu daļu pārtikas. Var iestādīt upeņu lauku, lai par naudu cilvēki tur brauc vākt ogas.»