«Šī lieta ir triviāla un ikdienišķa. Meitenei liktenis pagriezis muguru. Viņa tikai aizstāvējās no cilvēka, kurš viņu regulāri sauca par prostitūtu un mācīja audzināt bērnu,» savu cilvēcīgo attieksmi pret situāciju neslēpa notiesātās aizstāvis advokāts Ilgvars Samiņš. Viņš uzskata, ka tiesa, lai arī nosacīti, taču notiesājošu spriedumu pieņēma, balstoties uz lietderības, nevis taisnīguma principiem. «Prokurors ir strādājis, tiesa ir tērējusi savu laiku, tādēļ nosacīts sods bija labs kompromiss, lai arī, manuprāt, meitene bija jāattaisno, kā to izdarīja pirmā instance,» norādīja advokāts.
Asiņainie notikumi, kuru dēļ jaunā sieviete nonākusi uz apsūdzēto sola, norisinājušies gandrīz pirms diviem gadiem 2008. gada 30. martā kādā Jūrmalas dzīvoklī. Ellas mammas draugs Igors, kurš lietā atzīts par cietušo, todien bija pārnācis mājās, manāmi iereibis, un gribējis vest uz baseinu pameitas deviņus gadus veco dēlu. «Viņa negribēja laist. Par to sākās strīds,» vakara notikumus Igors atceras ar nevēlēšanos, viņš mēģinot tos aizmirst. Ella esot iesitusi mammas draugam strīda karstumā dažas pļaukas, bet viņš, paņēmis sievieti aiz rokām, iegrūdis viņu gultā un devies uz priekšnamu, lai ietu prom. «Jau taisījos iet prom, biju virsdrēbēs, kad pie ārdurvīm Ella mani panāca, apturēja un iedūra mugurā nazi,» atceras Igors, kurš tajā brīdī sāpes nav jutis un devies prom. Nazis palicis pie Ellas. Vīrietis sāpes sajutis, jau izgājis laukā no mājas, tad sapratis, ka ir ievainots un devies uz policiju.
Valsts apsūdzības uzturētāja prokurore Ļubova Aņičkina lūdza Ellai piemērot reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Sitiens ar nazi aizskāra divus dzīvībai svarīgus orgānus - plaušas un sirdi. Aptuveni pēc mēnesi ilgas ārstēšanās un smagas operācijas tiesu medicīnas eksperti atzina, ka nodarītie miesas bojājumi Igoram nav tik smagi, kā to norādījuši kriminālprocesa virzītāji. Tas bija Ellas samērā vieglā soda iemesls, jo par inkriminēto pantu soda mērs ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pat desmit gadiem.