Jūlijs un augusts Latvijas politiķiem ir atvaļinājumu laiks, atvilkt elpu dosies arī premjerministre. Lai cik paradoksāli tas skan, Straujumas prombūtnes periods var sniegt mājienus par viņas ietekmi (vai, kā daudz tiek mēļots, tieši otrādi - pozīciju nedrošumu).
Pirmkārt, būs vērts pasekot, vai Straujumas atvaļinājuma laikā viņas aizvietotāji nemēģinās «izdzīt cauri» jautājumus, kas, atvainojos par neveiklu vārdu spēli, varētu izraisīt netīkamus valdības vadītājas jautājumus. Lai piedod satiksmes ministrs, kurš vismaz vienu MK sēdi (28. jūlijā) Straujumas vietā vadīs arī šoreiz, vienreiz jau viņš to pamanījās (Straujuma bija Briselē) saistībā ar valsts kapitālsabiedrību peļņas sadali. Pieņemsim, ka konkrētais gadījums - lai arī valsts ieņēmumu daļu skarošs - nebija sevišķi būtisks, savukārt, ja parādīsies kaut kas nopietnāks, kas «iekļaujams sēdes dienas kārtībā papildus», tad tā būs arī zīme, ka Straujumas viedokli var arī neņemt vērā. Matīss šajā ziņā tomēr ir salīdzinoši korekts, līdz ar to jautājums ir par ZZS ministriem.
Otrkārt, var ironizēt (nereti pamatoti) par Straujumas vadības stilu - pārāk samierniecisku utt., tomēr var gadīties, ka viņas prombūtnē lemšanas reizēs pieaicinātās nevalstiskās organizācijas tiek uzklausītas mazāk. Vai, citiem vārdiem sakot, var izrādīties, ka daudzus kaitinošais Straujumas lēmumu pieņemšanas modelis nodrošina vismaz kaut kādu NVO līdzdalību.
Tiktāl par Ministru kabinetu, bet ne mazāk interesanti, vai posmā līdz 9. augustam kāds cits no koalīcijas - jo īpaši Vienotības - vadošiem politiķiem startēs ar paziņojumu par būtiskām tēmām (Grieķija, bēgļi, izglītības un veselības nozares u. c.), kāds, ja tā var teikt, piedienas valdības vadītājam. Šādi parādot, ka Straujumas viedoklis nav pašmāju hierarhijā otrais vai trešais, ka arī kādam citam (citai) ir kas svarīgs vēstāms publikai.
Esmu diezgan alerģisks pret dažādām sazvērestības teorijām, tomēr objektīvi amatpersonas prombūtnes laiks - kad šī amatpersona nevar vai nevēlas iesaistīties - ir ļoti izdevīgs. Piemēram, no patiesībā mazsvarīga jautājuma uzpūst koalīcijas pastāvēšanai vai it kā valstij kopumā kritiski svarīgu tēmu un tad daudznozīmīgi norādīt, ka amatpersona, lūk, nav uzskatījusi par vajadzīgu rīkoties. Runa, protams, nav par kaut kādu galma apvērsumu, bet par mēģinājumu pastiprināt iespaidu publikā par amatpersonas nenozīmīgumu un situācijas izjūtas trūkumu, ko (iespaidu) vēlāk vajadzības gadījumā izmantot.
Savukārt ja nekas no iepriekš minētā nenotiek, Straujuma iegūst zināmu neaizskaramību tuvākajiem mēnešiem - budžets jāveido! Vai tas labi vai slikti, ir jau cits jautājums.