Patlaban auzu kultūra Latvijā galvenokārt tiek audzēta kā lopbarības izejmateriāls. Tāpat nereti auzas tiek stādītas kā pārejas kultūra - pamata kultūra tiek sēta citviet, un attiecīgā platība uz šo laika periodu tiek apsēta ar auzām, lai lauki neaizaugtu ar nezālēm.
Lai gan ar auzām apsētā platība Latvijas laukos ik gadu ir līdzīga, tajā pašā laikā Latvijā ļoti mazs īpatsvars izaudzēto auzu atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem, lai būtu izmantojamas pārtikas produktu ražošanā, norāda U. Ulmanis.
Latvijā joprojām ir tikai dažas zemnieku saimniecības, kas specializējušās šajā nozarē, savukārt lielākā daļa auzu kultūru pamatā kultivē kā lopbarības pamata izejvielu. «Ņemot vērā pēdējo gadu pieprasījuma pieaugumu pēc graudaugu produktiem, īpaši auzu pārslām, mums kā ražotājam šī brīža kvalitatīvu auzu pārslu piedāvājums ir nepietiekams,» teic uzņēmuma pārstāvis.
Auzas uzskatāmas par perspektīvu kultūraugu, jo patērētāji arvien biežāk pievērš uzmanību produkta izcelsmei un tam, vai tas ir veselīgs. «Ja runājam par auzām, es neesmu dzirdējis par ģenētiski modificētām auzu šķirnēm, to nepārprotami varam apstrīdēt, ja mēs runājam par kukurūzu. Auzas ir ļoti vienkāršs un veselīgs produkts,» teic U. Ulmanis.
Tiesa gan, auzu audzēšanai nav ieteicams pievērsties daudziem lauksaimniekiem, jo tad gaidāma pārprodukcija. Pašreiz auzām strauji ir kritusies cena, kas ir saistīts ar Lietuvas un Polijas lielo auzu ražu.
«Diemžēl esam spiesti samazināt cenu, jo mums jākonkurē tirgū. Ja mēs iepirksim dārgāk, nekā ir tirgus cena, mēs nebūsim konkurētspējīgi. Tāpēc mums jāskatās, par kādām cenām iepērk mūsu konkurenti, un tas arī regulē šo auzu cenu,» atzīst U. Ulmanis.