Diena jau ziņoja, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pieaugošo sūdzību skaitu par piedzinēju metodēm parādu atgūšanā un prasīto augsto maksu par savu pakalpojumu. Ja iecerētie normatīvi gūs valdības un Saeimas atbalstu, parādu piedzinēji vairs nevarēs pelnīt uz parādnieku rēķina un tiem pret maksājumu kavētājiem būs jāattiecas cilvēcīgāk.
M. Katajam nav pieņemams punkts, ka kontaktēties ar parādnieku varēs tikai pa līgumā norādītājiem kontaktiem. «Jau nākamajā dienā parādnieks var nomainīt tālruni, dzīvesvietu un pat valsti, bet likums šādos gadījumos kreditoram ļaus nosūtīt viņam tikai vēstuli uz de-klarēto adresi. Tas ir absurds,» uzskata Paus konsults. Pēc M. Kataja domām, likumprojekts labi darbotos Skandināvijā, kur ir senas maksājumu kārtošanas tradīcijas. Latvijas tipiskais parādnieks, viņaprāt, ir ar ļoti spēcīgu raksturu un ar to, ka ir kādam parādā, labi aprod. «Toties parādniekiem ļoti nepatīk, ja par to zina viņu vecāki, radi, kaimiņi, un tas viņiem rada lielu diskomfortu.»
Diena jau ziņoja, ka likumprojekts liegs parādu piedzinējiem nodot informāciju par parādnieku un parādu trešajām personām, t. i., darba devējam, radiniekiem, draugiem u. c. Parādu piedzinēji arī nedrīkstēs braukt pie parādnieka uz mājām, agresīvi rīkoties, zvanīt svētdienā un svētku dienās u. c. Likums arī noteiks par parāda piedziņu atlīdzināmo izdevumu griestus - tie būs līdz 12 latiem. Parādu piedzinēju firmas Creditreform Latvija valdes loceklis Māris Baidekalns iepriekš Dienai pauda viedokli, ka tiesiskais regulējums ārpustiesas parādu piedziņā ir nepieciešams, jo ir būtiski pieaudzis piedzinēju skaits, kuru metodes nav savietojamas ar profesionālās ētikas normām.