«Iepriekšējo divu gadu laikā ekonomikas apjomi ir sarukuši par vairāk nekā ceturto daļu, taču niecīgais pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī ļauj domāt, ka bieži pieminētais tā sauktais zemākais punkts ekonomikā beidzot ir sasniegts. Visticamāk, gada otrajā ceturksnī jau redzēsim būtiskāku IK pieaugumu attiecībā pret pirmo ceturksni,» vērtē Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.
Swedbank ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka Latvijas eksports sācis atgūties pērn trešajā ceturksnī, bet iekšzemes pieprasījuma - privātā un valdības patēriņa, kā arī investīciju jomā šādas pazīmes vēl nav manāmas. Savukārt mājsaimniecību patēriņš, visticamāk, sāka pieaugt šī gada pirmajā ceturksnī, par ko liecina mazumtirdzniecības izaugsme par 2,5%, izslēdzot sezonalitāti, saka D. Stikuts.
Salīdzinot ar 2009. gada pirmo ceturksni, IK šajā laika posmā šogad, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, bijis par 6% mazāks. Rūpniecības nozarē apjomi ir pieauguši par 9,6%, savukārt pārējās nozarēs bija kritums, īpaši būvniecībā. Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrov-ska (JL) teiktā, IK kritums gada laikā ir mazāks nekā iepriekš prognozēts. Straujāka ekonomikas izaugsme, kas gaidāma nākamajos ceturkšņos, pozitīvi ietekmēs nākamā gada budžeta izstrādāšanas scenārijus, piebilst premjers.
Swedbank ekonomists gan norāda: «Recesijas beigas nav tas pats, kas krīzes beigas. Ekonomisko izaugsmi izjutīs tikai strādājošie, bet bezdarbniekiem situācija joprojām saglabājas bēdīga. Citu valstu pieredze liecina, ka nodarbinātība sāk atkopties tikai pēc vairākiem ceturkšņiem.»