Iznākot no cietuma, G. Fords intervijā vietējam televīzijas kanālam WAFB atzina, ka izjūt nelielu aizvainojumu par to, ka zaudējis daudzus savas dzīves gadus par ko tādu, ko neesot izdarījis. «30 gadu manas dzīves, ja ne visa dzīve. Es nevaru atgriezties pagātnē un darīt jebko, ko man būtu vajadzējis darīt, kad man bija 35, 38 vai 40 gadu. Mani dēli vēl bija mazuļi, kad es viņus pametu, tagad viņi ir pieauguši vīri ar mazuļiem.»
G. Fords 1983. gadā tika notiesāts par 56 gadus vecā juveliera un pulksteņmeistara Izadora Rozemana slepkavību, 1988. gadā tiesa viņam piesprieda nāvessodu. G. Fords vienmēr ir noliedzis, ka būtu noslepkavojis I. Rozemanu, pie kura viņš apkopa dārzu.
G. Fords tika atbrīvots pēc tam, kad parādījās jauni pierādījumi, kas vēstīja par vīrieša nevainību. Prokuratūra izvairījās atklāt, par kādiem pierādījumiem ir runa, lai neizjauktu plānus saukt pie atbildības īsto slepkavu, vēstīja telekanāls CBS News.
Vīrieša advokāti sveica attaisnošanas lēmumu, norādot, ka prāvā bijušas daudzas nepilnības un trūcis pierādījumu, ka viņu klients ir vainīgs. Publiski izskanējušie ziņojumi vēsta, ka netika atrasts nozieguma ierocis un slepkavībai nebija liecinieku. Uz G. Forda vainu tiesā norādīja kāda sieviete, kas vēlāk atzinās, ka ir melojusi. Aizrādīts arī tas, ka G. Forda sākotnējie tiesas norīkotie advokāti nekad nebija strādājuši ar slepkavības lietām, turklāt vīrieti, kurš ir afroamerikānis, atzina par vainīgu zvērināto tiesa, kurā bija tikai baltādainie.
G. Fords ir viens no visilgāko laiku cietumā pavadījušajiem un atbrīvotajiem uz nāvi notiesātajiem mūsdienu ASV vēsturē. Luiziānas štata likumdošana paredz attaisnotajiem cietumniekiem izmaksāt kompensāciju 25 000 dolāru (aptuveni 18 000 eiro) apmērā par katru ieslodzījumā pavadīto gadu, taču maksimālā izmaksājamā atlīdzība ir 250 000 dolāru. Papildus tiek izmaksāti 80 000 dolāru par «zaudētajām iespējām dzīvē».