Ar pirmajiem diviem esmu sadraudzējusies jau sen. Reizēm domāju, ka esmu kļuvusi mazliet atkarīga no tiem. Pagājušogad šiem abiem manā pavasara nezāļu sarakstā pievienojās visu nezāļu nezāle - gārsa. Patiesībā jau tikai dārzu īpašnieki to uzskata par nezāli, veselīgu dabas produktu cienītāji uz to raugās gluži citām acīm.
Mana pastiprinātā interese par gārsu pamodās pēc atgadījuma ar 42 ķīniešiem pagājušajā pavasarī. Ceļojot pa Baltkrieviju, trāpījās paviesoties etnogrāfiskajā muzejā netālu no Minskas. Pie baznīcas nokalnītē pletās kapi, tālāk skrajš mežiņš. Viss sazaļojis kā jau pavasarī, tam, kas tur īsti auga, uzmanību nepievērsu. Nākamajā dienā atkal sastapāmies ar muzeja direktori, kura aizgūtnēm ņēmās stāstīt, kā iepriekšējā dienā uzreiz pēc mūsu aizbraukšanas ieradies lielais autobuss ar 42 ķīniešiem, kuri nevis devušies uz muzeju, bet visi kā viens ar maisiņiem, turzām un somām metušies kapos un nokopuši tur visu saaugušo gārsu līdz pēdējai lapiņai. Uz direktores lūgumu un aizrādījumu, ka tie taču kapi, tur neko neplūc līdznešanai, iebrucēji neizpratnē paraustījuši plecus. Nu, un tad, ka kapi? Bet tur taču aug gārsa!!! Visveselīgākais no veselīgajiem augiem! Tagad varēs ēst pilnām mutēm!
Nav pagājis ne gads, un nu es ļoti labi saprotu ķīniešus - viņu interesi par gārsu. Un tiem, kuri saka, ka gārsa garšo ne pēc kā vai - briesmīgi, es teiktu, ka, visticamāk, pirmā iepazīšanās ar gārsu šķīvī nav bijusi veiksmīga. Lai tā būtu patīkama, ir svarīgas garšvielas un piedevas. Jaunās gārsas lapiņas mazliet atgādina spinātus, mazliet pētersīļus, un kā ar vienu, tā ar otru ļoti labi sader ķiploks un ingvers, arī mazdrusciņ čili. Ar to tad arī der sākt: pannā sakarsēt eļļu, viegli apcept sakapātu ķiploku un ingveru, pievienot sagrieztu gārsu, mazliet pasautēt un pārkaisīt sāli un maltus piparus. Manuprāt, garšo lieliski!
Pēc tam pamazām var apgūt citas nianses: gārsu smalki sagriezt un pievienot salātiem, pamēģināt kādu spinātu recepti, tikai spinātu vietā izmantot gārsu. Jaunās lapiņas labi garšo kā piedeva biezpienam un kefīram - kopā ar svaigiem redīsiem. Sautēta gārsa ar ķiplokiem ir garšīgs pildījums krāsnī ceptiem kartupeļiem. Buntītē sasietu gārsu mēdz iekarināt limonādes krūzē, lai piešķirtu svaigu aromātu. Lielākas lapas noder zupām. Starp citu, vēl pirms pārsimt gadiem dažā labā Eiropas karaļnamā gārsu zupa skaitījusies viena no izsmalcinātākajām delikatesēm. Bet, ja tuvākajā laikā gribas izdarīt kaut ko labu savai veselībai, var katru dienu izspiest pa drusciņai gārsu sulas. Tā gan īpaši garšīga nebūs, toties efektīvi palīdzēs tīrīt ziemas sārņus no organisma!