Līdz ar darba meklētāju skaita samazināšanos sarucis arī ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kuri darbu nevar atrast gadu un ilgāk - viņu Latvijā pērn bija 43% jeb 46 100 (salīdzinot ar 48,4% jeb 58 200 vēl pirms gada). Vairāk nekā ceturtā daļa ilgstošo darba meklētāju bija vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Savukārt par ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem, kas nebija nodarbināti un darbu arī nemeklēja, pagājušajā gadā varēja saukt vairāk nekā trešdaļu (33,7% jeb 503 500).
Arī jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem starp darba meklētājiem pagājušajā gadā kļuva mazliet mazāk nekā 2013. gadā - viņu pērn bija 16 900. Kopumā 40,4% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t. i., nodarbināti vai darba meklējumos. Pārējā jauniešu daļa pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. CSP arī norāda, ka jau divus gadus Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, darba meklētāju jauniešu vidū ir mazāk nekā vidēji ES.
Savukārt portāls Cvmarket.lv, kas apkopojis datus par portāla apmeklētāju dinamiku 2013. un 2014. gadā, secina, ka pērn pieaugusi ārzemēs dzīvojošo interese par darba iespējām Latvijā. Sevišķi par to interesējušies aizbraukušie no Latvijas, kas mīt Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā un Dānijā.
Cvmarket.lv personāla atlases speciālisti novērojuši, ka Latvijas kompānijas novērtē ārzemēs strādājušo darba meklētāju priekšrocības - svešvalodas zināšanas un mērķtiecīgumu nopelnīt vairāk. Tomēr atsauksmju trūkums no bijušajiem darba devējiem ir iemesls, kādēļ darba meklētāji, kuri no ārzemēm atgriezušies Latvijā, nereti ir sliktākā pozīcijā nekā vietējie darba meklētāji. Cvmarket.lv vadītāja Renāte Zīverte skaidro, ka darba devēji vēlas pārliecināties, vai darba meklētāju CV uzrādītās ziņas ir patiesas, kā arī vēlas uzzināt atsauksmes no bijušajiem darba devējiem, lai iegūtu papildu informāciju par darba meklētāja spējām un raksturu. «Šie faktori var ietekmēt darba devēja lēmumu, un vērojama tendence, ka tam ir aizvien lielāka nozīme,» norāda R. Zīverte.