Šis pirkums atbilst mūsu ilgtermiņa stratēģijai - nostiprināt pozīcijas Latvijas komercbanku vidū. Hipotēku un zemes banka bija ļoti spēcīga sadarbībā ar lauksaimniekiem. Domāju, ka šīs bankas komercdaļu iegāde nostiprinās mūsu pozīcijas tieši šajā nišā. Turklāt daudzi Hipotēku un zemes bankas klienti ir konservatīvi, viņiem raksturīga uzticība savai ierastajai bankai, un citādi mēs viņus piesaistīt nevarējām. Ceram, ka viņi laika gaitā kļūs par lojāliem Swedbank klientiem.
Turklāt tiek sperts viens no soļiem Latvijas banku sektora konsolidācijas virzienā. Swedbank banku konsolidācijas procesā grib spēlēt aktīvu lomu. Patlaban, lai bankas darbība būtu adekvātu peļņu nesoša, jāstrādā ļoti efektīvi - vajadzīgs liels klientu skaits, saprātīgas izmaksas, pietiekami liels kredītportfeļa un depozītu apjoms.
Jūs iepriekš apgalvojāt, ka veiksmīgi pārciestais baumu vilnis par bankas bankrotu Swedbank padarīja vēl stiprāku.
Baumu vilnis padarīja mūs stiprākus, jo sabiedrība saprata šādu baumu bezjēdzību. Nākamreiz sabiedrība pret līdzīgām baumām būs daudz imūnāka. Pārciestais baumu vilnis arī mūsu uzņēmuma kolektīvu padarīja spēcīgāku un vienotāku, jo jebkura krīze, ko cilvēki kopīgi pārvar, viņus saliedē.
Kā patlaban tiek veidota kredītu piešķiršanas stratēģija? Vai vidusmēra Latvijas iedzīvotājs var saņemt kredītu?
Priecājos par to, ka pēdējā laikā interese par kredītu ņemšanu pieaug, jo tas nozīmē, ka daļa mūsu valsts iedzīvotāju jau reāli izjūt ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un apzinās gatavību uzņemties finansiālas saistības. Turklāt cilvēki sapratuši, ka nekustamais īpašums lētāks nepaliks un, ja mājokli vajag, tad tagad arī jāpērk. Lai šobrīd saņemtu hipotekāro kredītu, vajadzīgi regulāri, oficiāli ienākumi, reāla naudas summa pirmajai iemaksai un tāds materiālās nodrošinātības līmenis, lai pēc kredīta un citu saistīto izdevumu samaksas cilvēks varētu normāli dzīvot. Šogad izsniedzam arvien vairāk uzņēmumu kredītu, bet jāstrādā pie tā, lai šo segmentu vēl pastiprinātu.
Vai jums bankā ir arī savs «melnais saraksts» - cilvēki, uz kuriem gulst tik daudz nenokārtotu saistību, ka nekādā gadījumā kredītu viņiem nepiešķirsiet?
Personas, kam ir daudzas nenokārtotas finansiālās saistības, nevar ņemt vēl vienu kredītu nevis tāpēc, ka būtu ietvertas «melnajā sarakstā» un banka naudu nedotu, bet tāpēc, ka šādiem cilvēkiem vienkārši nebūtu līdzekļu, no kā maksāt kredītus. Protams, banka nevēlas nākotnē sadarboties ar cilvēkiem un uzņēmumiem, kuru rīcība bijusi negodprātīga.
Kā vērtējat vienota kredītbiroja veidošanas ideju?
Atbalstu. Bankas ļoti aktīvi strādā pie kredītbiroja veidošanas tādēļ, lai varētu iegūt pilnīgu informāciju par kredīta prasītāja finansiālajiem apstākļiem un saistībām. Bankām jau pieejama informācija par to, kur cilvēks aizņēmies naudu un kādas summas, bet jāņem vērā, ka saistības veido ne tikai kredīti, līzingi un aizņēmumi pie nebanku aizdevējiem, bet arī komunālie maksājumi, nodokļu parādi un tamlīdzīgi.
Ņemot vērā Latvijā izteikto urbanizācijas tendenci, vai atverat jaunas filiāles lauku reģionos un cenšaties saglabāt esošās?
Ja Latvijas pilsētā ar 10-15 tūkstošiem iedzīvotāju pastāv četru piecu banku filiāles, skaidrs, ka vismaz divas strādā bez ekonomiska izdevīguma. Filiāles ir ļoti dārgs klientu apkalpošanas veids! Nākotnē piedzīvosim filiāļu skaita samazināšanos. Jau tagad vērojama filiāles lomas maiņa. Senāk bankas filiāle bija vieta, kur klienti veica transakcijas un strādāja ar skaidru naudu. Šogad transakcijas tiek veiktas minimāli, jo klienti pārsvarā izmanto internetbanku un bankas automātus, savukārt filiāle aizvien vairāk kļūst par vietu konsultācijām, kur klientiem iespējams aprunāties ar bankas speciālistiem, un šajā jomā nekas neaizstās filiāli, jo cilvēciskas sarunas ir ļoti būtiskas.
Ko, no bankas vadītāja viedokļa raugoties, jūs ieteiktu finanšu ministram Andrim Vilkam mainīt nodokļu likumdošanā?
Problēma nav nodokļu likumdošanā, bet tajā, ka Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir augsts. Finanšu jomu kontrolējošajām institūcijām vajadzētu mazāk resursu tērēt, veicot labticīgo nodokļu maksātāju, to vidū lielo uzņēmumu, uzraudzīšanu, bet vairāk spēka veltīt ēnu ekonomikas apkarošanai. Uz to diskusijās ar valdību norāda gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Investoru padome. Ēnu ekonomikas apkarošanā mūsu valstī ļoti daudz kas darāms. Mēs kā uzņēmums arī darām, ko varam savas kompetences ietvaros, piemēram, vērtējot kredīta prasītāja ienākumu līmeni, ienākumus aploksnē neņemam vērā.
Vēl no finanšu ministra gaidām, ka tiks sākts darbs pie valsts mēroga ilgtermiņa finanšu sektora stratēģijas, kas nostiprinātu finanšu sektora stabilitāti un eksportspēju. Vajag valstiska mēroga izpratni par to, kādu mēs gribam redzēt mūsu finanšu sektoru pēc pieciem desmit gadiem. Mans aicinājums valdībai un finanšu ministram ir kopā ar tirgus spēlētājiem paraudzīties analītiski uz Latvijas finanšu sektoru un ar reālu darbību sekmēt tā ilgtermiņa attīstību.
Kā šajā stratēģijā iederētos Latvijas pievienošanās eirozonai?
Šobrīd eirozona pārdzīvo smagus laikus, atrodas krustcelēs un var aiziet pa vienu no diviem pilnīgi pretējiem ceļiem - pa sabrukšanas vai nostiprināšanās ceļu. Pašreiz, runājot par Latvijas iespējamo pievienošanos eirozonai 2014. gadā, jāpieņem, ka brīdī, kad mūsu valstī tiktu ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta, eirozona būtu daudz stabilāka nekā šobrīd, respektīvi, ka tajā būs valstis, kurām nav fundamentālu ekonomisko problēmu, tiek īstenota fiskālā kontrole un kuras netērē vairāk par to, ko var atļauties. Ja noticam, ka tiešām tā būs, tad Latvijai no iestāšanās eirozonā būtu vairāk labumu nekā no neiestāšanās. Bet, analizējot šī brīža reālo situāciju, jāsaka, gala lēmums par vai pret eiro ieviešanu Latvijai jāpieņem tad, kad skaidrs eirozonas tālākais liktenis.
Vai jūs kā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs uzskatāt, ka jūsu vadītajai bankai eiro ieviešana būtu izdevīga?
Mēs jau šodien de facto dzīvojam eiro pasaulē, jo lats piesaistīts eiro. Skatoties no investīciju piesaistes viedokļa, iespējamās valūtas kursa izmaiņas liek ņemt vērā šo risku. Iestājoties eirozonā, šis faktors pazūd, un tas nozīmē zemākas aizņemšanās izmaksas gan valstij, gan uzņēmumiem, gan bankām, gan iedzīvotājiem. Ja mēs eirozonā neiestājāmies, tas visos līmeņos nozīmē augstākas aizņemšanās izmaksas, nekā ir pašlaik. Ja procentu likmes spekulatīvu faktoru ietekmē vienā dienā uzkāptu no 3% uz 15% un noturētos vairākus mēnešus vai pat gadus, tas būtu šokējoši visu līmeņu aizņēmējiem, kuri nonāktu neapskaužamā situācijā.
Daudzi uzņēmēji pauduši viedokli - kamēr Latvija nav eirozonā, komercbankas pelna no valūtas konvertācijas, bet uzņēmējiem valūtas konvertācija rada zaudējumus. Vai jūs tam piekrītat?
Valūtas konvertācija noteikti ir viena no komercbanku ieņēmumu pozīcijām, un jāatzīst, Latvijai iestājoties eirozonā, šo pozīciju bankas jūtami zaudēs. Tajā pašā laikā Latvijas uzņēmumiem, kas produkciju eksportē ne tikai uz eirozonu, bet uz citām valstīm, piemēram, Zviedriju, Norvēģiju, Krieviju, ASV, Tālajiem Austrumiem, valūtas konvertācija neizbēgami būs jāveic arī turpmāk.
To, ka zaudējam latu konvertāciju uz eiro un pretēji, bankai atsvērtu gan samazinājums procentu likmēm, gan kopējā riska samazinājums tirgū. Eiropas mērogā banku regulatori šobrīd diskutē par iespēju ierobežot kredītus nevietējās valūtās, nosakot papildu kapitāla prasības, un tas, mūsu valstī pastāvot vietējai valūtai latam, varētu padarīt dārgākus un nepieejamākus kredītus, kas tiek ņemti eiro. Bet mēs lieliski zinām, ka lielākā daļa kredītu tiek ņemti eiro, ne latos.
Eiropas Savienības līmenī tiek diskutēts arī par finanšu transakcijas nodokli, kādas pārmaiņas šāda nodokļa ieviešana nestu banku sektoram?
Diskusija vēl tikai sākusies, un nav skaidrs, kā beigsies. Ieviešot šādu nodokli, ar to apliktie banku pakalpojumi sadārdzinātos un tos izmantotu mazāk. Bankas likumsakarīgi tad meklētu, kurā segmentā kompensēt zaudēto. Jau tagad dažādu regulāciju ietekmē banku bizness akcionāru skatījumā vērtējams kā diezgan nepievilcīgs uzņēmējdarbības veids. Lielākajai daļai Eiropas banku atdeve uz kapitālu ir krietni mazāka nekā uzņēmumiem daudzās citās nozarēs. Tāpēc jāvērtē stratēģiski, ko dos jauna nodokļa ieviešana. Varbūt saruks banku konkurence, jo daļai akcionāru zudīs interese nodarboties ar banku biznesu, un bankas nodarbosies nevis ar klientu apkalpošanu un kreditēšanu, bet apvienošanos izmaksu samazināšanas nolūkā.