Jānis Pēda
Kā izlēmi atgriezties pludmales volejbolā?
No sākuma bija Mārtiņa priekšlikums, tad pie manis novembra sākumā bija atbraucis arī Mārtiņa treneris Aigars Birzulis. Ne jau katram izsaka priekšlikumu olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs un pasaules labākais aizsargs. Pludmales volejbols man nav svešs, agrāk biju ļoti aizrāvies ar to, tāpēc arī pieņēmu piedāvājumu.
Vai nebūs sarežģīti apvienot ar klasisko volejbolu?
Abiem sporta veidiem ir ļoti daudz kopīgu elementu. Domāju, ka viens otru tikai papildina.
Vai esat vienojušies par sadarbības ilgumu ar Mārtiņu, un kad sāksiet kopā trenēties?
Kopā sāksim trenēties, kad būs tāda iespēja. Sadarbības ilgums droši vien būs atkarīgs no tā, kā veidosies sadarbība treniņos, un no tā, kādi rezultāti būs turnīros. Pašreiz par to runāt ir pāragri.
Vai lomas duetā jau skaidras, kā redzi savus pienākumus?
Šis jautājums ir jāuzdod trenerim, bet nav jau daudz variantu, jo uz laukuma divi spēlētāji tikai ir, un lielā mērā tas ir atkarīgs no pretinieka, no tā, kuram spēlētājam tas izvēlas servēt. Nevaru būt servju uzņēmējs, ja man neservē, un otrādi.
Vai tev ir priekšstats par savu līmeni pludmales volejbolā?
Līmeni nosaka rezultāti. Pēdējā laikā augsta līmeņa turnīros piedalījies neesmu. Diez vai ir kāda nozīme tam, ko es domāju par savu līmeni, bet domāju, ka būs labi!
Cik ļoti sekoji līdzi Latvijas duetiem Londonā?
Skatījos visas spēles televīzijā vai internetā.
Kas, tavuprāt, bija Pļaviņa/Šmēdiņa sasniegumu pamatā?
Sasniegumu pamatā bija miers, vismaz ārējs. Citi pāri izskatījās vairāk satraukušies, un tas radīja nevajadzīgu spriedzi spēlē, līdz ar to kļūdas. Bet citādi šādi lieli turnīri ir arī lielā mērā laimes spēle, kur zināmus jautājumus atrisina pat izloze.
Pastāsti par savām gaitām pludmales volejbolā. Savulaik guvi visai labus panākumus junioru līmenī, kāpēc meti pie malas?
Panākumi savā laikā bija ļoti labi. Kāpēc nācās aiziet no pludmales volejbola, runāt nevēlos, bet tie bija no manis neatkarīgi iemesli. Tagad šādu iemeslu vairs nav.
Vai tevi pirms izšķirošajām spēlēm Eiropas čempionāta kvalifikācijā nav uzrunājuši klasiskā volejbola izlases pārstāvji?
Izlasē spēlēt es nekad neesmu atteicies, bet ir palicis tāds iespaids, ka treneris meklē kādu iemeslu, lai varētu man pateikt, ka es pats nevēlos tajā spēlēt. Šāda attieksme mani neapmierina, un tāpēc pagaidām laikam sadarbība nav iespējama, bet viss var mainīties.
Vai vēl redzi sev vietu šajā komandā?
Ar katru gadu jaunāks nepalieku, tāpēc šis jautājums vairāk būtu adresējams Volejbola federācijas funkcionāriem.