Tomēr ar notveršanu un notiesāšanu viss vēl nebeidzas. Ja nav piespriests mūža ieslodzījums, noziedznieks agri vai vēlu iznāk brīvībā. Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs Dienai stāsta, ka pašlaik statistika par to, cik sodu izcietušo pedofilu izdara atkārtotu noziegumu jeb recidīvu, nav apkopota, taču sākts pētījums par pēdējiem diviem gadiem, kura rezultāti būs zināmi maijā.
Runājot par pedofiliem, tiek izšķirti divu veidu noziedznieki: upurim tuvi un pazīstami cilvēki un tie, kuri upurus izraugās pēc nejaušības principa. Tādi ir 15% no visiem pedofiliem, taču tie ir visbīstamākie, jo vēršas pret vairākiem upuriem. Tieši starp šādiem noziedzniekiem ir vērojams vislielākais recidīvu skaits, jo, pēc M. Papsujeviča teiktā, šādi «seksuālie plēsoņas» upurus izvēlas pēc nejaušības principa.
Starp pedofiliem, kas bijuši upurim tuvi cilvēki, atkārtotu noziegumu skaits ir 15%. Parasti tas skaidrojams ar to, ka noziedznieku interesējis viens konkrētais upuris, kuram, visticamāk, pēc soda izciešanas varmāka netiek klāt.
Ar dzimumnoziedzniekiem strādā gan cietumos, gan pēc iziešanas brīvībā. 2010. gadā pat izveidota īpaša programma, kuras ietvaros apmācīti 18 Probācijas dienesta darbinieki, iegūstot arī specifiskas psiholoģiskas prasmes darbam tieši ar pedofiliem. Darbinieku apmācība izmaksājusi 91 000 eiro. Programma paredz darbu ar klientu deviņus mēnešus. Ar pedofilu strādā divi darbinieki, pirmās desmit dienas tas ir ikdienas darbs astoņu stundu garumā, pēc tam ir tikšanās reizi nedēļā. M. Papsujevičs, vaicāts, cik maksā viena šāda dzimumnoziedznieka rehabilitācija, bilst, ka ikviens Probācijas dienesta klients izmaksā 91 centu dienā. Dzimumnoziedznieki varētu izmaksāt nedaudz dārgāk, taču viņu pamešana novārtā sabiedrībai varētu nest daudz traģiskākus zaudējumus nekā finansiālās izmaksas par viņu rehabilitāciju.
Arī Probācijas dienesta Cēsu nodaļas vadītājs Jānis Zārdiņš Dienai stāsta, ka katram dzimumnoziedzniekam tiek «piestiprināts» lietas vadītājs, kurš ir ar specifiskām psihologa zināšanām un kurš strādā ar klientu. J. Zārdiņš kā šādu lietu vadītājs ir pārliecināts, ka ar mērķtiecīgu un profesionālu darbu pedofilijas recidīvu riskus ir iespējams mazināt teju līdz nullei. Atsevišķos gadījumos tiek veidotas starpinstitūciju darba grupas, kur piedalās gan pašvaldību sociālie darbinieki, gan bāriņtiesas. Šādas grupas mērķis ir informācijas apmaiņa un apkārtējo informēšana par konkrētā pedofila potenciālajiem riskiem. Gan M. Papsujevičs, gan J. Zārdiņš atzīst - vissliktākā situācija ir tad, ja dzimumnoziedznieki nenonāk Probācijas dienesta redzeslokā, jo tad nekāda uzraudzība nenotiek. «Ja šāds noziedznieks izcieš pilnu soda termiņu, pēc atbrīvošanas viņš nenonāk pie mums kā klients un faktiski viņu neviens vairs neuzrauga,» skaidro M. Papsujevičs.