un Roberts H. Mundheimi no ASV šogad sākuši piešķirt savu Izcilības stipendiju, un to saņēmis gan Mārtiņš, gan LU bioloģijas maģistrantūras students Juris Ķibilds. Abi puiši bakalaura studijas absolvējuši ar izcilību - sarkano diplomu. Mārtiņam stipendija palīdzēs iet pa akadēmiskās karjeras ceļu, kas viņu vilinājis vienmēr.
Izrādījās aizraujoši
Pēc skolas beigšanas skaidrības par tālāko nākotni Mārtiņam gan bija maz. «Nebiju izlēmis, ko īsti dzīvē vēlos iesākt. Šaudījos šurpu turpu.» Lai līdz ar vidējo izglītību iegūtu arī profesionālo, viņš iestājās Rīgas Valsts tehnikumā, kur apguva iespieddarbu maketētāja profesiju. Mārtiņam patīk lasīt grāmatas, un poligrāfija likās tām tuva joma. Realitāte tomēr atšķīrās no iedomātā. «Daļēji man patika, kādu laiku pastrādāju praksē uzņēmumā Hromets, bet tad sapratu, ka tomēr gribu ko citu, gribu ko vairāk,» Mārtiņš saka un stāsta, ka reizē ar mācību noslēgumu sākusies krīze, kas atstāja iespaidu uz poligrāfijas nozari un iespējām tajā atrast darbu, tāpēc viņš plānus mainīja.
Sācis domāt, ko vēl varētu darīt, un vilinoša sāka šķist ārsta profesija. Lai iestātos Stradiņos, bija jāsagatavojas - jāapgūst gan bioloģija, gan ķīmija, kur Mārtiņa zināšanas tobrīd bijušas «apkaunojoši necilas». Tāpēc viņš pašmācības ceļā sāka šos priekšmetus pamazām mācīties. Izrādījās, ka viņam ļoti patīk mācību process un ka ķīmija viņu aizrauj arvien vairāk un vairāk! Rezultātā Mārtiņš iestājās nevis mediķos, bet LU ķīmiķos. «To pagaidām dzīvē uzskatu par vienu no saviem lielākajiem sasniegumiem - sagatavoties un nolikt eksāmenus, lai iestātos augstskolā. Daudz kam vajadzēja pārkāpt,» Mārtiņš secina.
Studējot ķīmiju, protams, atklājās daudz plašāka joma, nekā bija licies pirms tam, taču vilšanos nebija. Sākumā Mārtiņa mērķis bija turēt līdzi pārējiem, jo šķita, ka kursabiedri studijām gatavojušies pamatīgāk un ir ar spēcīgāku zināšanu bāzi. Taču, tuvojoties bakalaura studiju noslēgumam, viņš atskārta, ka sarkanais izcilnieka diploms, lai gan nebija mērķu sarakstā, kļūst arvien aizsniedzamāks. Nu tas jau rokā, un Mārtiņš studē maģistros.
Vilka uz fakultāti
Meklējot iespējas piepelnīties, Mārtiņš trīs mēnešus nostrādāja SIA Minapa par klientu menedžeri. Tas nebija sapņu darbs, viņš atzīst. Bija jāzvana potenciālajiem klientiem un jāpārliecina, ka viņiem nepieciešama uzņēmuma prece - printeri.
Krietni labāk Mārtiņam patika Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, uz kurieni viņu par ķīmijas laboratorijas laborantu uzaicināja strādāt LU pasniedzējs. Divus gadus Mārtiņš te nodarbojās ar organisko vielu sintēzi, taču, kad laboratorijai beidzās sadarbība ar sponsoriem, sāka briest reformas un darbinieku atlaišana. Tas sakrita ar laiku, kad Mārtiņam bija jāķeras pie bakalaura darba izstrādes, tāpēc viņš izvēlējās no darba aiziet pats.
Puisis vērtē, ka lēmums bijis pareizs. «Mani īstenībā jau sen vilka uz fakultāti. Tā ir neliela, līdz ar to cilvēki šķiet atsaucīgāki, sirsnīgāki, labāk cits citu pazīst. Man te ļoti patīk, patīk arī akadēmiskā vide, par to jau pirms iestāšanās LU nedaudz sapņoju. Skatījos Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta tiešsaistes lekcijas un jau biju iedomājies, kāda aptuveni varētu būt tā lekciju sajūta.»
Mārtiņš vēlas būt pasniedzējs un pētnieks. Pasniedzēja prasmes viņš jau sācis trenēt, strādājot par laborantu fakultātē un asistējot studentiem laboratorijas darbos, savukārt pētniecībā vēl meklē savu īsto virzienu. Kursadarbos izmēģinājis dažādas tēmas, bet bakalaura darbu rakstījis par kokristāliem, ar kuru palīdzību tiek papildināti farmaceitiski aktīvie savienojumi, lai zālēm uzlabotu, piemēram, šķīdību, noturību saskarē ar gaisu u. tml. Mārtiņu aizrauj arī kvantu ķīmija, taču nākotni viņš vairāk saista ar fizikālo ķīmiju komplektā ar organisko. «Šajās jomās esmu spēcīgākais, tās mani arī visvairāk interesē.» Lai gan primāri lūkojas akadēmiskās karjeras virzienā, Mārtiņš neizslēdz, ka varētu pastrādāt arī kādā ķīmijas ražotnē. Tāpat viņa plānos ietilpst doktorantūra un studijas ārzemēs, lai Latvijas ķīmiķu vidē palīdzētu ienest jaunus impulsus.
Entuziasmu novērtē
Mārtiņam ir plašs interešu loks: viņš sporto, spēlē ģitāru, daudz lasa, pēdējā laikā esot aizrāvies ar vēsturi, patīk filosofija, nesen noklausījies arī tiešsaistes lekciju kursu par Veco un Jauno Derību, lai izprastu to vēsturisko kontekstu. Arī ķīmiju viņš redz kā iespēju izprast, kas un kā darbojas tieši pašā mazākajā mērogā. «Tas jau interesē katru - cilvēks dzīves laikā vienmēr meklē sevi un meklē ap sevi. Vieni gremdējas filosofijā, citi reliģijā, vēl citi dzīvi ap sevi cenšas saprast caur dabaszinātnēm. Manuprāt, noteikti nevajag atmest nevienu virzienu. Man vairāk patīk saprast principus, kā un kāpēc kaut kas notiek,» Mārtiņš saka.
Entuziasms un attieksme pret konkrēto nozari ir arī starp tām lietām, ko, izvērtējot pretendentus, ņem vērā arī mecenātu stipendiju piešķīrēji, Mārtiņš uzsver. Pārējie būtiskie faktori ir labas sekmes, arī studenta sabiedriskās aktivitātes. Mārtiņš bakalaura studiju laikā ieguvis Kristapa Morberga stipendiju, uz ko bijis samērā liels konkurss. Pats par šo veiksmi bijis visai pārsteigts, taču arī devīgs - daļu no šīs stipendijas pēc tam ziedojis LU Studentu teātrim.