Pārāk nevienlīdzīgi izrādījās spēku samēri finālspēlē. Zdeno Hara ar precīzu tālšāvienu jau otrajā minūtē gan iededza intrigas uguntiņu, taču Krievijas izlases otrā maiņa otrajā trešdaļā to jau bija apslāpējusi. Finālā pirmo reizi Krievijas izlases galvenā trenera Zinetuļas Biļaļetdinova cerības attaisnoja Pāvela Dacjuka maiņa ar Vašingtonas Capitals malējiem uzbrucējiem Aleksandru Sjominu un Aleksandru Ovečkinu. Trijotnes rēķinā trīs no pirmajām četrām Krievijas ripām, kas salauza slovāku pretestību.
Slovākijas izlase pārāk daudz fizisko spēku bija iztērējusi ceļā uz finālu, apspēlējot Kanādu un Čehiju. Jāņem vērā, ka arī grupas turnīra pēdējā spēle slovākiem bija smaga - tikai 5:4 uzvara pār Franciju. Uz noguruma fona arī norakstāmas tik atbildīgām spēlēm neraksturīgās kļūdas, kuras Slovākijas hokejisti pieļāva aizsardzības zonā. «Mēs esam sarūgtināti par zaudējumu finālā, taču ne par parādīto sniegumu turnīrā. Tā ir privilēģija spēlēt finālā. Puišiem teicu, lai izbauda šos brīžus, jo kas to lai zina, kad nākamreiz atkal būs tāda iespēja,» pēc pieredzējušā Haras teiktā var noprast, ka slovāki finālā spēlēja jau ar labi padarīta darba sajūtu un itin ātri samierinājās ar savu likteni.
Pretēja noskaņa jau no paša sākuma valdījusi Krievijas nometnē. «No pirmā spēles iemetiena mums bija ticība, ka varam uzvarēt,» pēc spēles atzinās Dacjuks, kuram spēlē vieni vārti un divas rezultatīvas piespēles.
Krievijas izlases pārliecinošajā sniegumā priekšplānā izvirzās divas personas - neapšaubāms komandas līderis un turnīra vērtīgākais spēlētājs Jevgeņijs Malkins, kā arī jaunais valstsvienības treneris Biļaļetdinovs. Ar trenera slavinājumiem pēc fināla neskopojās Aleksandrs Ovečkins. «Atmosfēra komandā un spēles sistēma, kad katrs zina, kas viņam jādara, lai uzvarētu - tas ir trenera nopelns. Viņš patlaban ir labākais Krievijas treneris. Es lepojos, ka spēlēju viņa vadītajā komandā.»
Jāuzteic arī Slovākijas treneris 65 gadus vecais čehu speciālists Vladimirs Vujteks. Viņa vadībā slovāki pēc deviņu gadu pārtraukuma izcīnīja medaļas. Vujteka sacītais «visiem slovāku spēlētājiem šis bija fantastisks turnīrs» arī norāda uz to, ka Krievija spēlēja pret komandu, kura savas ambīcijas lielā mērā jau bija apmierinājusi. Somi, zviedri un jo īpaši kanādieši pēc zaudējuma finālā tā neteiktu.
Tikmēr hokeja aprindās jau arvien skaļāk izskan paredzējums par Krievijas sarkanās mašīnas atdzimšanu. Starp citu, pēdējo reizi kādai no komandām nevainojama pasaules čempionāta bilance 10 uzvaras 10 spēlēs bija pasen - 1989. gadā, un tā bija PSRS izlase.