Lai sabalansētu nākamā gada sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, vidējā termiņā varētu palielināt pensionēšanās vecumu, norādīts Latvijas ekonomikas stabilizācijas plānā. Pēc starptautisko aizdevēju vēlmes būt drošiem par Latvijas apņemšanos stabilizēt budžetu šis priekšlikums iekļauts starp vairākiem citiem arī šāgada budžeta grozījumos. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL) gan Dienai atzīst, ka detalizēti tas nav apspriests, jo tas būtu pēdējais solis, lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanas par 2 līdz 23%. Vispirms paredzēts paplašināt nekustamā īpašuma nodokļu bāzi un ieviest kapitāla nodokli.
Valdībā iespēja nākamgad strauji celt pensionēšanās vecumu nav apspriesta, Dienai teic Jana Muižniece, Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore. Viņa paredz, ka augošā bezdarba situācijā tas apdraudētu lielas iedzīvotāju grupas iztiku. Arī Pensionāru federācija to neatbalstīšot, jo ekonomikas lejupslīdē daudzi pirmspensijas vecuma cilvēki kļūst par bezdarbniekiem un «viņiem pensija ir vienīgā cerība», saka organizācijas vadītāja Aina Verze.
LM ar Pasaules Bankas ekspertiem apspriedusi pensijas vecuma paaugstināšanu, modelējot divus variantus, kā pakāpeniski sasniegt 65 gadu vecumu - dominējošo slieksni ES valstīs. Pirmajā variantā to paredzēts sākt 2012.gadā, otrajā - 2016.gadā, katru gadu pensionēšanās vecumu pagarinot par pusgadu. Pēc LM aprēķiniem, izmaiņas ik gadu skartu 28 tūkstošus cilvēku.
Šāds solis ir teju neizbēgams, jo ar 2012.gadu strauji saruks darbspējīgo iedzīvotāju skaits - darba tirgus jutīs 90.gadu dzimstības kritumu. Tad pensijā dosies 50.gados kupli dzimusī pēckara paaudze, tāpēc sociālajā budžetā veidosies jūtama iemaksu un izmaksu disproporcija. Cits risinājums būtu dzimstības veicināšana ar sociālās apdrošināšanas sistēmu, taču tas jau ir novēloti, skaidro ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis. Viņaprāt, vecāku cilvēku noturēšana darba tirgū var nedot gaidīto fiskālo un ekonomisko efektu, proti, Zviedrijā izpētīts, ka cilvēkiem pēc 60 strauji samazinās produktivitāte, tāpēc izdevīgāk maksāt pensijas, bet darbvietas atdot jaunākiem darbiniekiem.