Galvenās Gruzijas tirdzniecības partneres ir NVS valstis un Eiropas Savienība, tāpat būtiska loma ir Azerbaidžānai, un aizvien vairāk pieaug apjomi sadarbībai ar Turciju.
Vienlaikus ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā, kas novedusi pie ekonomiskās situācijas pasliktināšanās arī citās NVS valstīs, ietekmējusi ne tikai Gruzijas ārējo tirdzniecību, kas piedzīvojusi eksporta uz NVS valstīm kritumu par 23%, bet arī citu ļoti būtisku ieņēmumu avotu, ar kura palīdzību tiek daļēji kompensēta negatīvā bilance, respektīvi, naudas pārvedumus no ārzemēs, galvenokārt Krievijā dzīvojošajiem gruzīniem.
Oficiāli Krievijā dzīvo ap 800 tūkstošiem Gruzijas pilsoņu, starp kuriem ir daudz augsti kvalificētu speciālistu, piemēram, mediķi, inženieri, kultūras darbinieki, savukārt kopējais gruzīnu skaits šajā valstī tiek lēsts ap diviem miljoniem. Oficiālie dati liecina, ka 2014. gadā šie cilvēki pārskaitīja uz dzimteni 709,2 miljonus ASV dolāru (49% visu naudas pārvedumu uz Gruziju), taču tiek lēsts, ka patiesā summa varētu būt aptuveni 2,5 reizes lielāka un līdzināties Gruzijas gada ieņēmumiem no eksporta. Patlaban naudas pārvedumu apjoms jūtami samazinājies, turklāt parādījusies pretēja, iepriekš neredzēta tendence, lai arī nelielos apjomos - naudas pārskaitījumi no Gruzijas uz Krieviju.
Cits Gruzijas ienākumu avots ir tranzīts - ostas un caur valsts teritoriju ejošie naftas un gāzes vadi gan Baku-Tbilisi-Džeihana, gan Baku-Tbilisi-Erzeruma, kā arī tūrisms, ar kura attīstīšanu tiek saistītas lielas cerības, lai gan ārpus lielākajām pilsētām un aiz galveno tūrisma objektu robežām joprojām katastrofāli trūkst līdzekļu un investīciju novecojušās infrastruktūras pārveidei. Papildus uz eksportu un jauniem tirgiem orientētajai rūpniecībai par perspektīvu nozari tiek uzskatīta arī enerģētika, it īpaši hidroenerģētika - lielā skaita kalnu upju dēļ, arī kalnrūpniecība - 80% Gruzijas teritorijas aizņem kalni, un šajā valstī atrodama «gandrīz visa Mendeļejeva tabula». Jau kopš XX gadsimta valstī darbojas vairāki kalnrūpniecības nozares uzņēmumi, tomēr arī tiem vajadzīgas investīcijas, ievērojami lielākas nekā pašlaik.
Teorētiski valstī, kuru Index of Economic Freedom sastādītāji pavisam nesen atzina par 22. pasaulē un 11. Eiropā uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valsti, investīcijām nevajadzētu būt problēmai, it īpaši - ņemot vērā zemās darbaspēka izmaksas, tomēr valsts neskaidrās attiecības ar Krieviju un rietumvalstīm, kā arī nesaskaņas Gruzijas politiskajā vidē apvienojumā ar globālās ekonomikas problēmām pagaidām neļauj pilnā mērā izmantot apzinātās iespējas. Tomēr jāņem vērā, ka sākusies tiešo ārvalstu investīciju atgriešanās, to apjoms 2014. gadā sasniedza 1,27 miljardus ASV dolāru, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš.