Pagājušajā nedēļā tiesāji Krievijas čempionātā, pirms tam fināli Baltijā, šobrīd aktuālas cīņas ir Latvijā un Eirolīgā. Tev slodze sanāk lielāka nekā basketbolistiem!
Šobrīd tā ir. Vienmēr uz izslēgšanas spēlēm pēdējā mēnesī grafikā savācas vairāk spēļu nekā sezonas gaitā. Slodze ir liela, ja parēķina, ka katru spēli sanāk noskriet septiņus kilometrus. Iekšām ir jābūt. Fiziskajos treniņos gatavojamies katru vasaru, bet, kad ir brīvāks sezonas laikā, cenšos paskriet vai arī aiziet uz baseinu un papeldēt.
Kā savieno šo pavasara režīmu ar pamatdarbu?
Agrāk tā bija piedeva pamatdarbam, šobrīd prioritātes ir nedaudz mainījušās. Ja jābrauc uz fināliem vai arī uz kādu citu valsti, tajā brīdī darbs paliek otrajā plānā. Priekšnieks ir pietiekoši labs, un mēs mākam atrast kopēju valodu [ar smaidu; Oļega priekšnieks portālā Delfi ir basketbola tiesnesis Arnis Ozols].
Latvieši - līderi Baltijā
Svētdien LBL pirmajā finālspēlē arbitrus nemanīja!
Tas ir pats labākais, jo katrs dara savu darbu. Treneri trenē, spēlētāji spēlē, un tiesneši tiesā. Jā, šajā spēlē iztika bez liekiem asumiem. Spēlētāji redz, ka jebkuras negatīvās emocijas var atstāt iespaidu uz rezultātu.
Vai esi gatavs asākai cīņai sērijas turpinājumā?
Protams. Pirms jebkuras spēles, arī citās valstīs, cenšamies uzzināt, kādas problēmas bijušas iepriekš. Starp kuriem spēlētājiem tādu bijis vairāk. Arī pirms Latvijas fināliem pārrunājam, kuri spēlētāji jau iepriekš ir «kasījušies», kas jāpieskata, lai spēle ritētu mierīgi. Es gan negribētu viņus akcentēt, lai neapvainotos, taču viņi paši zina, kas viņi tādi ir.
Kur izšķirošās cīņas tiesāt ir grūtāk?
Tiesāt jebkuru finālu nav viegli, jo šeit uz spēles tiek likts viss. Vai nu tu esi čempions, vai arī neesi. Tāpēc visi cīnās un kapājas līdz pēdējam. Mūsu spēlētāji varbūt nav tik dārgi kā citur, taču cīņasspars un vēlme uzvarēt ir pilnīgi vienādi visiem.
No basketbolistiem nācies dzirdēt, ka Latvijas soģi starptautiskās spēles tiesā ļoti labi, bet vietējā līmenī laiž grožus vaļīgāk.
Jebkurš tiesnesis ir tik labs, cik labi viņš ir notiesājis savu pēdējo spēli. Pēc tās viņu arī vērtēs. Tas mums vienmēr ir galvā. Ja atnākšu un nobumbulēšu spēli, par mani nebūs tās labākās atsauksmes. Tāpat jāņem vērā, ka jaunieši šeit skatās un mācās no mums. Reti kurš redz, kā tiesājam ārzemēs. Ja pašmāju spēlēs rādīsim sliktu piemēru, tad Latvijas tiesnešiem būs bēdīga nākotne.
Vai Latvijas tiesneši joprojām kotējas visaugstāk Baltijā un kādēļ tā ir?
Jāpateicas Aināram Pogam, kurš kā Latvijas nacionālais instruktors izaudzinājis daudz FIBA kategorijas tiesnešu, mani ieskaitot. Vēl ir Oskars Lucis, Ingus Baumanis, Andris Ankrogers, arī Arnis Ozols. Jau no paša sākuma Ainārs mums deva tiesāt spēles, lai krātu pieredzi, mācītos, palīdzēja ar padomu. Esam tas kodols, kas lēnā garā ir uzkāpuši līdz tam līmenim.
Leišos ir bijuši topa līmeņa tiesneši - Brazausks, Piļipausks, Brazāvičs -, bet pēc viņiem ilgu laiku nekā nebija. Šobrīd tiešām esam galvas tiesu pārāki, taču arī viņiem pamazām parādās labi jaunie tiesneši, un domāju, ka ar laiku būsim vienādā līmenī.
Olimpiskais sapnis
Nedēļas beigās Stambulā otro reizi karjerā tiesāsi ULEB Eirolīgas finālturnīru. Kā gatavojies šim notikumam?
Šīm sacensībām gatavošos tikpat labi, kā to darīju pirms svētdienas spēles starp VEF un Ventspili. Protams, kad spēlē Panathinaikos, CSKA, Barcelona, Olympiacos, spiediens nemēdz būt mazs. Tie klubi ir nenormāli lieli, viņi ļoti grib uzvarēt un dara visu iespējamo, lai to izdarītu. Viņi pārzina katru tiesnesi, katra tiesāšanas manieri, mācās pat katra tiesneša vārdu.
Savulaik teici, ka tiesneša lielākais sapnis ir svilpt olimpiskajās spēlēs - nu esi uzaicināts tiesāt Londonā!
Jā, tiesāju spēli tieši Stambulā starp diviem Turcijas klubiem Galatasaray un Efes Pilsen. Līgas direktors, kurš atbild par tiesnešiem, pēc spēles ienāca un apsveica mani divas reizes - par labu spēli un par olimpiskajām spēlēm. Emocijas tajā brīdī nebija tik lielas, jo spēle bija smaga. Biju psiholoģiski un emocionāli iztukšots, bet sirdī riktīgi priecājos.
Tas varētu būt visaugstākais punkts tavā tiesneša karjerā?
Vairs nekas nav augstāks par olimpiskajām spēlēm.
Uz ko tiekties nākotnē?
Skaidrs, ka šajās spēlēs netiesāšu ne pusfinālu, ne finālu. Jāstrādā, lai nākotnē varētu tiesāt olimpisko spēļu finālu.
Tev drīz paliks 32 gadi. Tas basketbola tiesnesim ir daudz vai maz?
Tas ir maz. Vēl esmu ļoti jauns basketbolam.
Perspektīvs, tomēr ar deviņu gadu stāžu…
Jā, un to arī pietiekoši daudzi novērtē. Tāpēc arī dod tiesāt Eirolīgas finālu.