Uzsvars uz vidi
Iecere par depozītu sistēmas ieviešanu līdzās atkritumu šķirošanai pastāv jau daudzus gadus. Pret to krasi allaž iebilduši dzērienu ražotāji, biedējot, ka tādējādi sadārdzināsies dzērienu cena. Vides ministrija tomēr nolēmusi spert pirmo soli un depozītu sistēmu attiecināt uz stikla taru. Komentējot ieceri, Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere Dienai skaidro, ka pašreiz darbojas stikla taras pieņemšana pēc brīvprātības principa un nozarē valda mērens haoss - katrs taras pieņēmējs piedāvā savu, individuālu cenu par taras vienību un darbu organizē, kā grib.
Jaunā kārtība sistēmu padarīs par obligātu, un cena būs fiksēta. Ja kāds neliels veikals tomēr nolems stikla taru nepieņemt, tam būs jānorāda tuvākā vieta apkārtnē, kur to var izdarīt, un ar taras pieņēmējiem būs jānoslēdz līgums. Piesakot jauno kārtību, Vides ministrija valdības noteikumu projektā kā galveno argumenti uzsver tieši vidi. Uzdevums - panākt, lai mežu, ūdenstilpju apkārtnes un ceļmalu piesārņošana tiktu samazināta līdz minimumam un novērsta vispār.
Lielākās problēmas tomēr ir ar PET pudelēm, norāda sabiedriskās organizācijas Projekts Pēdas vadītāja Vita Jaunzeme, kura regulāri organizē talkas. Meži, sevišķi Pierīgā, esot katastrofālā stāvoklī no ekoloģijas viedokļa. Pēc viņas teiktā, lai arī Latvija formāli pilda Eiropas Savienības noteikto otrreizējās pārstrādes iepakojuma savākšanas normu (vairāk nekā 50%), Latvijas meži tīrāki nekļūstot, proti, norma tiek pildīta uz lielo uzņēmumu un lielveikalu rēķina, nevis uz individuālu atkritumu savākšanu.
Sašķiro tikai 80 tonnu
Statistika liecina, ka patlaban Latvijā atkritumos nonāk aptuveni 10 tūkstoši tonnu PET pudeļu, savukārt sašķirotu atkritumu veidā - tikai ap 80 tonnām. Igaunijā, kur jau depozītu sistēma strādā arī attiecībā uz PET pudelēm, sašķirotas ir ap 450-500 tonnām.
«Mēs ar Lietuvu esam tādā kā tukšā viducītī palikuši, vedam sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevumu ņemšanu, savukārt dzērienu iepakojumu atkritumu depozītu sistēmu neesam ieviesuši,» norāda Atkritumu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts. «To jau veiksmīgi paveikušas Skandināvija un Igaunija. Norvēģijā 90 procentu no PET pudelēm nonāk otrreizējā pārstrādē.»
Gan Igaunijā, gan citviet darbojas PET pudeļu savākšanas automāti, taču V. Jaunzeme tos neatbalsta, - tie esot ļoti dārgi un mazefektīvi. Viņasprāt, labāk ierīkot taras pieņemšanas punktus un nodrošināt cilvēkus ar darbu.
J. Vilgertam esot vienalga, vai depozīta sistēmu ievieš vai ne, taču viņš uzskata, ka uzņēmumi tik viegli nepadosies, jo tās ieviešana sadārdzinās produkciju. Tā arī ir - dzērienu ražotāja Cēsu alus pārstāvis Gustavs Zatlers jau paziņojis, ka depozīta sistēmas ieviešana vienreizlietojamam iepakojumam varētu maksāt ļoti dārgi - vismaz 12 miljonus latu -, tā esot pārāk augsta «riska investīcija pašreizējā ekonomiskajā situācijā».
Vides ministrija pieļauj, ka par PET pudelēm varēs domāt tikai 2012.gadā, savukārt biedrības Latvijas atkritumu saimniecības asociācija vadītāja Rūta Bendere uzskata, ka tā jāievieš pakāpeniski.
«Jāsāk ar pilotprojektu, kura norises laikā jāizvērtē plusi un mīnusi. Es nedomāju, ka tūlītēja depozīta sistēmas ieviešana PET pudelēm visu atrisinās,» saka R. Bendere. Viņa atgādina, ka arī igauņiem ar depozīta sistēmu nemaz tik gludi neiet - valsts esot spiesta nedaudz piemaksāt, lai sistēma tiešām darbotos, jo jaunas PET pudeles ražošana maksā mazāk nekā depozīta summas lielums. Par stikla taru viņa nebažījas, nodot alus pudeles ir tradicionāli kopš padomju laikiem. Viņa gan kā citi atzīst, ka no ekoloģijas viedokļa sākt vajadzētu tieši ar PET pudelēm.