Par spīti gadiem kritizētajai nodokļu iekasēšanas sistēmai, neefektīvajam VID darbam un problēmām VID iekšienē, kuru risinājums tieši pēdējos mēnešos šķietami tika meklēts, bet reformu kurētājas dezertēšanas dēļ atkal atstāts karājamies gaisā, Pētersone nu kļuvusi par labāko VID vadītāju ever (mūžam). Skaidrs, Vienotība grib saglabāt iestādes vadītāju, kuru pati iecēlusi. Savukārt, kas padomā ZZS, vēl nav skaidrojams, jo ģenerāldirektores pēcnācējs plašākai publikai pagaidām netiek rādīts.
Protams, katram ir tiesības mainīt darbu vai nodarbošanos. Tādas tiesības ir arī VID ģenerāldirektorei, taču publiskā komunikācija un pašas Pētersones paskaidrojumi ir vairāk nekā dīvaini un nepārliecina. Cilvēks, kurš 20 gadus bijis birokrātiskās sistēmas sastāvdaļa un dzirnakmens citu likteņiem, pēkšņi sāk sūroties par politiķu birokrātiju, nepareizo un nepateicīgo attieksmi un neticību pozitīvām pārmaiņām valsts pārvaldē. It kā tās pozitīvās pārmaiņas sabiedrībai jelkad iepriekš tiktu prezentētas, izņemot pašas VID kapacitātes audzēšanu ģeometriskā progresijā - «čakarētāju» un viņu algu pielikumu ziņā uz sabiedrības nabadzības pieauguma rēķina.
Pēc ģenerāldirektores publiski paustā, VID ir nomelnots, pazemots un nesaprasts. Nevar noliegt - patiešām ir grūti saprast daudzas lietas, kas nesen izvilktas dienasgaismā, piemēram, VID kadru lieliskos personīgos finanšu rādītājus, izbrāķēto darbinieku, kuri it kā ir aizdomīgi, bet ne pierādāmi vainīgi, rotāciju. Arī visu šo gadu VID darbības «sausais atlikums» ir vairāk nekā dramatisks. Par lielākajiem nodokļu maksātajiem kļuvis «veikals», nevis ražotājs. Latvija ir cigarešu un alkohola kontrabandas lielvalsts, PVN krāpnieki darbojas jomās, par kurām, kā izrādās, Pētersonei nav informācijas. Tāpat kā par Kravaļa un viņa «māsas» štellēm, «borovikiem» un citām VID sistēmu izēdušām mušmirēm.
Skarbi, bet arī tīri cilvēciski Pētersones man nav žēl. Darbs atbildīgā postenī nav skaistuma konkurss - atnācu, aplaudējiet, mīliet un pieņemiet mani tādu, kāda esmu! Katras iestādes vadītājam jārēķinās, ka no viņa daudz prasīs, sagaidīs un kritizēs. Iespējams, arī nepamatoti, bet tā ir katra atbildīga amata neatņemama sastāvdaļa.
Tāpēc, ja runājam par Pētersones devumu, jājautā: vai viņa ieviesusi sistēmu, kad VID vērtētu uzņēmumu faktisko iespēju samaksāt ar auditu noteikto uzrēķinu, kad no aprites tiek izslēgti reāli darbvietas radošie uzņēmumi? Kur ģenerāldirektore bijusi, kad politiskās rotaļas skāra mikrouzņēmuma nodokli? Kur paslēpās Pētersones stingrums, kad klusējot pacieta visu, ko izpildīt lika iepriekšējie finanšu ministri?
Jau vairākus mēnešus bija skaidrs, ka Pētersones liktenis izlemts. Tāpēc svarīgāks ir jautājums - kas nāks vietā un kas mainīsies? Tikmēr līdzcietīgie ar šīs «Pētersones ziepju operas» iestudējumu Vienotībai nav jāmeklē.
*Saeimas deputāts, Saskaņa