Maigi akvarelētajos vākos sarūmējušies šādi teksti - I sējuma 78 lappusēs publicēts Ivaškeviča stāsta tulkojums (cena 10 eiras), savukārt II sējuma 318 lappuses veltītas «izrādes dienasgrāmatai» (cena 15 eiras), kuras apjomīgos tekstus (izrādes koncepts un struktūra, detalizēti un hronoloģiski precīzi mēģinājumos notikušā pieraksti, sarunas ar aktieriem, režisoru Hermani, horeogrāfi Allu Sigalovu, telpogrāfu Andri Freibergu, kostīmu mākslinieku Džanluku Sbiku, radošās grupas dalībnieku pilns CV, gadu ilgās starptautiskās turnejas norise, iespaidi no ārzemju skatītājiem un preses) papildina bagātīga izrādes ainu fotogalerija, izteiksmīgi ansambļa fotoportreti, tērpu un scenogrāfijas skices plus bonusā - mākslinieka Džakomo Veronēzes akvareļu reprodukcijas, tapušas tieši izrādes mēģinājumu laikā. Darbs, kā mēdz teikt šādos gadījumos, veikts ar rūpīgu mīlestību.
Pārsteidzošākais nav fakts, ka šāda grāmatās fiksēta izrāžu dokumentācija Itālijā ir visai ierasta prakse, kā «saglabāt vēsturei» Itālijas teātros notiekošo (pastāv uzskats, ka izrāžu DVD ieraksti nebūt nav labākā forma, kā iemūžināt gaistošo «šeit un tagad» - teātra - mākslu, priekšroku dodot ierosinājumu ziņā spēcīgākai dokumenta formai - sarunu un foto aprakstam). Ne jau velti Itālija ierindojas pirmajā vietā pasaulē teātra literatūras izdošanas apjomu ziņā. Pārsteidzoša ir apjēgsme, kas neizbēgami rodas, aizverot sējumu pēdējās lappuses, - itāļu teātra zinātniekiem ir taisnība! Nekas nevar labāk atraisīt lasītāja fantāziju, kā veiksmīgi kompilēts «aculiecinieku stāsts» par to, kā dzimst izrāde, un radīt baudkāru izsalkumu - vēlmi redzēt izrādi. Vienīgi žēl, ka līdz Latvijai nenonāks grāmatas «vaininiece» - pati izrāde.