Labāk tirgoties
Nīderlande saražo tikai 16% no tās iedzīvotājiem nepieciešamās pārtikas un ir viena no bagātākajām valstīm Eiropā. Rumānija dažās produktu grupās sevi apgādā pat ar 93% nepieciešamā un ir viena no nabadzīgākajām. Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra izpilddirektors A.Vanags un Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs M.Hansens savā pētījumā pierādījuši, ka daudz izdevīgāka ir specializēšanās atsevišķos produktos un aktīva savstarpēja tirgošanās ar citām valstīm. Taču pastāv arī pretējs viedoklis - investīciju kompānijas Axio Capital vadītājs Andis Riekstiņš žurnālā Lietišķā Diena rakstījis: «Ja gribam valsti dabūt laukā no krīzes, par precēm un pakalpojumiem tērētā nauda nedrīkst aizplūst ārvalstu uzņēmēju kabatās.»
Latvijas salīdzinošās priekšrocības produktu ražošanā ir vidējas uz citu Eiropas valstu fona, taču tās nemākam izmantot. Piemēram, Latvijā ir izdevīgi ražot graudus, taču tie netiek pārstrādāti produktos ar pievienoto vērtību, piemēram, brokastu pārslās. Taču arī Latvijā ir specializēti un konkurētspējīgi produkti ar pievienoto vērtību.
Atšķirībā no Stendera produktiem Rīgas piena kombināta meitasuzņēmuma Limbažu piens ražotais Monterigo siers jau sākotnēji tika iecerēts kā eksporta produkts. Tagad tā eksporta apjomi ir 20 reizes lielāki, nekā pārdošanas apjomi Latvijā. Siers tiek vests uz Itāliju, Krieviju un Japānu. Rīgas piena kombināta sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča pauž, ka ražot nišas produktus ir izdevīgi, taču tiem ir jābūt kvalitatīviem un ar stabilu ilgtermiņa noieta tirgu. J. Bērziņš piebilst, ka nišas produktu priekšrocība Latvijas gadījumā ir arī tā, ka «tajos jāiegulda vairāk izdomas, nevis materiālo resursu».
Trūkst investīciju
Lielākā Latvijas pārtikas nozares problēma ir zemā produktivitāte ražošanā, kas ir apmēram 50% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kamēr produktīvākajās valstīs tās ir apmēram 150-270% no vidējā rādītāja. Pētnieki atzina, ka ražīgumam un produktu konkurētspējai visvairāk traucē investīciju trūkums, taču arī patērētāju patriotiskums to neveicina. Ja pircēji ir gatavi pirkt produktus tikai tāpēc, ka tie ir vietējie, ražotāji nav ieinteresēti padarīt tos maksimāli konkurētspējīgus. Vairākas aptaujas apliecinājušas, ka Latvijas pircēji apzināti dod priekšroku vietējiem produktiem kvalitātes un ekonomikas atbalstīšanas dēļ.