Savu dzīvi lielākā daļa no izmēģinājumu dzīvniekiem Latvijā sāk Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eksperimenta dzīvnieku audzētavā. Te plauktos vairākos līmeņos izvietotas neliela izmēra kastes - viena pie otras. Tur pa zāģu skaidu klājumu skraida to iemītnieki - peles un žurkas, kas četru piecu nedēļu vecumā tiks atdotas pasūtītājiem - izmēģinājumu veicējiem. Pelēm un žurkām galvenā barība audzētavā ir pēc īpaša pasūtījuma tepat Latvijā gatavotas granulas, jūrascūciņām tiek dots siens, dārzeņi, graudi. Lai saglabātu visas īpašības, daļu īpatņu iegūst, veicot tuvradniecisko krustošanu un tos dēvē par līnijdzīvniekiem.
Šajā gadā te plānots izaudzēt 6000 peļu, 6500 žurku un 50 trušu. Dzīvniekus no audzētavas pērk RSU, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, APP Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, bet daļa no tiem kļūst par barību Līgatnes dabas taku un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza iemītniekiem. Bez minētajām iestādēm izmēģinājumus veic arī uzņēmumi, piemēram, Grindeks. Nepieciešamos dzīvniekus ieved arī no ārzemēm. Arī Eksperimenta dzīvnieku audzētava populācijas atjauno ar pelēm un žurkām no citām valstīm.
Pret vēzi un asinsspiedienu
Latvijas Organiskās sintēzes isntitūtā dzīvniekus izmanto jaunu zāļu radīšanas procesā, ik gadu tie ir vairāki simti peļu un žurku. Rezultātā «ir atklāta jauna kardioprotektīvā viela» ar pretinfarkta efektu, «kā arī patentēts jauns atmiņu uzlabojošs savienojums», stāsta Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Dr. pharm. Maija Dambrova. Latvijas Biomedicīnas un pētījumu studiju centrā tiek veikti pētījumi, kas saistīti ar dažādu slimību, piemēram, terapeitisko hepatīta B, vakcīnu modeļu izstrādi un darbības pārbaudi. LU Medicīnas fakultāte Farmakoloģijas katedrā pēta smadzenēs notiekošos procesus, dažādu slimību ietekmi uz tiem. Eksperimenta dzīvnieku audzētavā patlaban mīt truši, uz kuriem pārbauda «jaunu materiālu tehnoloģisko audu izveidošanai un aizvietošanai», stāsta audzētavas vadītāja Leontīne Antonoviča. Dzīvnieka muskulī ir iešūts šis materiāls, un pēc tam tiks vērtēts, kā organisms to ir pieņēmis. Tāpat pētnieki Latvijā meklē veidus, kā cīnīties ar vēzi vai paaugstinātu asinsspiedienu.
Atļaujas dzīvnieku izmantošanai izmēģinājumos izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Līdz šim savs atzinums bija jāsniedz arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomei, taču tagad kārtība ir mainīta un tiem, kuri vēlas veikt izmēģinājumus, pirms dokumentu iesniegšanas PVD jākonsultējas ar padomi. Pērn PVD izsniedza astoņas atļaujas izmēģinājumiem, kas saistīti ar vielu, zāļu, farmaceitisko, pārtikas un nepārtikas produktu izstrādi, ražošanu un pārbaudi,» stāsta PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa. Vēl izsniegtas deviņas atļaujas farmaceitisko, bioloģisko, medicīnisko un veterinārmedicīnisko izmēģinājumu veikšanai.
Dzīvnieki kā starpposms
Pasaulē ir organizācijas, kuras aktīvi cīnās, lai dzīvnieku izmantošana izmēģinājumos tiek pārtraukta. Rezultātā ir panākts, ka vairs nav atļauts kosmētikas produktu pārbaudei izmantot dzīvniekus. Tāpat tiek strādāts, lai attīstītu alternatīvas metodes, samazinātu kopējo izmēģinājumos izmantoto īpatņu skaitu, kā arī tiek noteiktas stingrākas prasības izmēģinājumu veicējiem.
Medicīniskos preparātus un vakcīnas nav iespējams pārbaudīt, izmantojot vienīgi alternatīvas metodes, uzskata nozares speciālisti. Latvijas Biomedicīnas un pētījumu studiju centra vadošā pētniece Dr. biol. Dace Skrastiņa norāda: «Specifisku antivielu iegūšana, neizmantojot dzīvu organismu, ir praktiski neiespējama. Tas ir pārāk sarežģīti un komplicēti.» Lai gan vispirms jaunie vakcīnu modeļi tiek analizēti, izmantojot alternatīvas metodes, arī komerciālas šūnu kultūras, tomēr «tikai visa organisma kopēja darbība var raksturot jaunā vakcīnu modeļa iespējas un aktivitāti». Imunoprocesus nav iespējams nodrošināt, izmantojot, piemēram, vienīgi šūnu kultūras, skaidro D. Skrastiņa.
M. Dambrova norāda, ka ar alternatīvo metožu palīdzību tiek atlasītas «visaktīvākās un nekaitīgākās» vielas, kuras pēc tam pārbauda izmēģinājumos ar dzīvniekiem. «Kamēr visas norises dzīvā organismā nav pilnībā izprastas, nebūtu droši šīs vielas uzreiz ievadīt cilvēkam, tāpēc kā starpposms ceļā uz klīniskajiem pētījumiem joprojām tiek izmantoti dzīvnieki,» uzsver pētniece. Vienlaikus M. Dambrova norāda, ka studentiem tiek mācītas alternatīvās metodes, lai viņi iespēju robežās neizmantotu dzīvniekus, savukārt no tiem dzīvniekiem, kuri tiek nogalināti izmēģinājuma rezultātā, tiek paņemts maksimāli daudz paraugu, lai iegūtu apjomīgus datus. «Ja kāds dzīvnieks ir atdevis savu dzīvību jaunu zāļu atklāšanas vārdā, tad mēs vienmēr mēģinām iegūt maksimālo informāciju no katra eksperimenta. Tas ievērojami samazina potenciāli izmantoto dzīvnieku skaitu,» norāda M. Dombrava. Vēl zinātnieki ievieto savu darbu rezultātu aprakstus starptautiskās datubāzēs, lai citur tos varētu izmantot un nebūtu jāatkārto tie paši izmēģinājumi.