Slimnīcu pārstāvji, komentējot situāciju, norāda uz finansējuma un speciālistu trūkumu, bet risinājumu neredz - ja nekas nemainīsies, rindas kļūs tikai garākas un, iespējams, jau rudenī valsts apmaksātie pakalpojumi atsevišķās slimnīcās tiks sniegti vienīgi par pilnu cenu. Rezultātā pacienti pakalpojumus nesaņems, jo to maksātspēja esot ļoti zema. Savukārt laikus nesaņemot palīdzību, cilvēki slimnīcā nonāk jau smagā stāvoklī kā neatliekamie pacienti, kas valstij izmaksā daudz dārgāk nekā plānveida ambulatorie pakalpojumi.
Situācija dažāda
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka rindu garums dažādās iestādēs un pie dažādiem speciālistiem būtiski atšķiras. Šobrīd Rīgas reģionā rindā pie kardiologa visilgāk jāgaida Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīca) stacionārā Biķernieki - gandrīz pieci mēneši, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) - četri, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā - vairāk nekā trīs mēneši, bet, piemēram, Jūrmalas slimnīcā rindu nav nemaz. Savukārt Latgales reģionā Ludzas rajona slimnīcā rinda pie kardiologa ir divi mēneši, kamēr Preiļu slimnīcā tās nav. Līdzīgi ir ar citiem speciālistiem, piemēram, pie acu ārsta Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā varēs tikt tikai pēc pusgada, bet citur - nedēļas laikā. NVD pārstāve Laura Lapiņa gan norādīja, ka garākās rindas ir tieši lielajās slimnīcās, jo pacienti vēlas speciālistu konsultācijas tieši tur un visbiežāk pie konkrēta speciālista ar zināmu uzvārdu, kaut gan vienas iestādes ietvaros pie kāda cita var tikt ātrāk.
Skaidrojot rindu veidošanos, Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa Dienai norādīja, ka valsts finansējums tiek piešķirts noteiktam speciālistu konsultāciju un izmeklējumu skaitam mēnesī. Bet, ja pacientu skaits, kuriem nepieciešams izmeklējums, ir lielāks par valsts apmaksāto izmeklējumu skaitu mēnesī, pacienti tiek pierakstīti uz nākamo mēnesi. Savukārt, ja pacients nevēlas gaidīt rindā un ir gatavs par pakalpojumu samaksāt pats, viņam tas tiek piedāvāts dažu dienu laikā, jo aparatūra ir un ārsti ir gatavi strādāt, piebilda I. Ozoliņa.
Par savu naudu
Lai gan lielā daļā gadījumu, izvēloties maksāt pilnu cenu par pakalpojumu, to var saņemt jau dažās dienās, ir reizes, kad rindā jāgaida pat vairāki mēneši. Šāda situācija visbiežāk ir tieši lielajās slimnīcās. Kā Dienai norādīja BKUS Ambulatorās veselības aprūpes daļas vadītāja Renāte Snipe, uz maksas pakalpojumiem rinda vidēji ir trīs nedēļas. Savukārt, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā pie reimatologa piecu mēnešu rinda ir gan valsts, gan maksas konsultācijām. Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes locekle Inta Vaivode gan norādīja, ka pacienti visbiežāk, uzzinot par garo rindu, neizvēlas pakalpojumu apmaksāt paši. «Viņi vienkārši nolamājas, pasaka visu, ko par mums domā, un meklē citas iespējas, bet beigās nokļūst atpakaļ pie mums neatliekamā stāvoklī un mums jāsniedz neatliekamā palīdzība, kas valstij izmaksā daudz dārgāk,» sacīja I. Vaivode.
Rudenī tikai par maksu
«Mums nebūs citas izejas, kā noteikt ambulatoro palīdzību tikai par maksas pakalpojumu,» Dienai sacīja I. Vaivode. Gadījumā, ja no valsts netiks piešķirts papildu finansējums, tad jau, iespējams, no septembra beigām līdz decembrim ambulatorie pakalpojumi Daugavpils slimnīcā vairs netiks apmaksāti no valsts budžeta - tiem būs noteikta pilna cena, kas jāsedz pašiem pacientiem vai apdrošinātājiem, skaidroja slimnīcas pārstāve. Lai gan Veselības ministrijas (VM) pārstāve Egita Pole norādīja, ka arī 2013. gadā papildu finansējums rindu mazināšanas pasākumiem ir piešķirts. Tomēr I. Vaivode atzīmēja, ka kopā reģionālās slimnīcas šogad papildus saņēma 4,5 miljonus latu, no kuriem Daugavpils reģionālā slimnīca ieguva 152 000 latu, bet no tiem rindu mazināšanai varēja novirzīt tikai niecīgu summu, jo lielākā daļa tika izmantota, lai segtu saimniecības uzturēšanas izdevumus.
Arī citi aptaujātie medicīnas iestāžu pārstāvji atzina, ka galvenais iemesls, kāpēc nav iespējams samazināt rindas pie speciālistiem, ir finansējuma trūkums, atsevišķos gadījumos arī trūkst speciālistu. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā konsultē tikai divi aritmologi un reimatologi. Līdz ar to arī pie šiem speciālistiem ir garākās rindas, Dienai stāstīja slimnīcas pārstāvis Normunds Beļskis. Savukārt, piemēram, iespēja saņemt speciālista konsultāciju tajā pašā dienā vai nedēļā ir pie infektologa un pneimonologa, jo šajās specialitātēs ir pietiekams ārstu skaits un arī finansējums ir lielāks. Savukārt Rīgas 1. slimnīcas Kvalitātes kontroles ārsts Arnolds Ervīns Ķirsis uzsvēra, ka rindas neiespaido ne speciālistu trūkums, ne mediķu nepietiekamā alga, bet tieši valsts finansējums.
Noteiks robežas
Patlaban VM strādā pie tā, lai noteiktu katrā jomā maksimālo rindas garumu pie speciālistiem. «Šobrīd katram ir sava izpratne par to, kas ir rinda. Vienam liekas, ka rinda ir, ja jāgaida divas dienas, citam pieļaujams ir 10 dienu gaidīšanas laiks,» sacīja E. Pole. Viņa gan nevarēja norādīt, kad darbs tiks pabeigts. Savukārt I. Circene Dienai sacīja, ka mērķis ir samazināt rindu garumu līdz 30 dienām, tomēr tas būs atkarīgs no papildus piešķirtā finansējuma. Ministrijā gan norādīja, ka rindas ir arī citās valstīs, jo, pieaugot pakalpojumu saņemšanas iespējām, arī pieprasījums palielinās un nepieciešamība vienmēr pārsniegs iespējas to nodrošināt un apmaksāt no valsts līdzekļiem. Rindu samazinājums ir jūtams tikai brīžos, kad tiek piešķirts papildu finansējums, kā tas ir bijis 2012. gada beigās.
Patlaban VM nākamā gada budžetā papildus prasa 72,4 miljonus latu. Tomēr I. Circene ir atzinusi, ka šāda summa ir nereāla, un cer uz papildu 35 miljoniem latu. Prioritāri papildu līdzekļi gan domāti mediķu algu palielināšanai un kompensējamo medikamentu nodrošināšanai.
Lai jau tagad mazinātu rindas pie speciālistiem, VM aicina pacientus pēc iespējas vairāk izmeklējumus un manipulācijas saņemt ģimenes ārsta praksē. Arī BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša Dienai norādīja, ka rindas var būtiski samazināt, ja pacienti daļu ambulatoro pakalpojumu saņemtu pie sava ģimenes ārsta vai pediatra, nevis slimnīcā.
Rindas varētu mazināt, ja pacienti iepriekš brīdinātu, ka uz pieteikto vizīti pie speciālista nevar ierasties. Tā, piemēram, BKUS 2012. gadā 20%, bet 2013. gadā no janvāra līdz augustam 17% pierakstītu pacientu nav ieradušies uz vizīti un par to nav paziņojuši. Līdz ar to nav notikušas vairāk nekā 21 000 konsultāciju, tādējādi aizkavējot 21 000 bērnu saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, sacīja R. Snipe.