Valdība otrdien konceptuāli vienojās LR piešķirt papildu 183 tūkstošus latu, ar ko, pēc Dz. Kolāta teiktā, pietiks, lai LR2 varētu strādāt līdz gada beigām. Jau ziņots, ka LR2 koncesijas iespēja aktīvi tika virzīta uz priekšu, tomēr koalīcija klausītākā radiokanāla nodošanu privātās rokās neatbalstīja, sevišķi asi pret ieceri iestājās Vienotību veidojošās frakcijas. Finanšu ministrija, analizējot LR2 koncesijas finanšu ekonomiskos aprēķinus, secināja - LR2 nodošana koncesijā kopumā nerisina LR finansiālās problēmas, turklāt neesot skaidrs, kāpēc tieši tas izvēlēts kā efektīvākais LR problēmu risinājums. Savukārt eksperti bija nobažījušies par risku, ka LR var zaudēt reklāmas ieņēmumus, jo bez LR2 var zust reklāmdevēju interese par LR kopumā. Dz. Kolāts norāda, ka viņam no politiķu izteikumiem radies iespaids - viņi ir nobažījušies, ka LR2 iznomātājs to varētu izmantot politiskiem mērķiem, pret ko politiķi ir sevišķi jūtīgi priekšvēlēšanu laikā.
Tomēr papildus piešķirtā nauda nenozīmējot, ka jautājums par LR2 koncesiju ir slēgts. Dz. Kolāts norāda, ka, pirmkārt, valdība joprojām formāli nav pieņēmusi lēmumu atteikt koncesiju. Otrkārt, iespēja iznomāt LR2 aktualizēsies nākamā gada sabiedriskā radio budžeta kontekstā. Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēža vietniece Dace Buceniece apstiprina, ka pašreizējais bāzes finansējums visam resoram saskaņā ar pēdējo NRTP saņemto informāciju ir teju tāds pats kā šim gadam. Tas nozīmē, ka nākamā gada valsts dotācija LR varētu palikt šā gada līmenī. Tādā gadījumā LR2 naudas nepietiks, norāda Dz. Kolāts un paskaidro, ka šim gadam dotācija aprēķināta, pieņemot, ka LR2 darbojas četrus mēnešus. Dz. Kolāts pats joprojām atbalsta koncesiju, tomēr viņu apmierinātu arī pašreizējais stāvoklis, ja valsts nodrošinās pietiekamu dotāciju.