Vecie parādi
Saskaņā ar Swedbank informāciju, ja salīdzina 2014. gada 4. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par kontu bloķēšanu vai ierobežošanu pieaugums ir nepilni 30%. Ja salīdzina 2014. gada 1. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu skaits gandrīz divkāršojies. Līdzīga situācija ir SEB bankā - 2014. gada 1. ceturksnī tika saņemti vidēji 10-11 tūkstoši rīkojumu mēnesī, šā gada 1. ceturksnī tie ir jau aptuveni 20 tūkstoši.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore stāsta, ka vairums šo rīkojumu attiecas uz tādiem privātpersonu parādiem, kas jau pirms vairākiem gadiem ar tiesas lēmumu nonākuši pie tiesu izpildītājiem. «Mēs nevaram apgalvot, ka šā gada rīkojumu skaita par kontu bloķēšanu pieaugums būtu radies jaunu tiesas lēmumu rezultātā. Tie ir senāki parādi, saistībā ar kuriem tikai tagad zvērināti tiesu izpildītāji devuši rīkojumu par kontu bloķēšanu. Šāds rīkojumu skaita pieaugums liecina, ka tiesu izpildītāji sākuši aktīvāk strādāt. Jāuzsver, ka parādiem, kas nonākuši pie zvērināta tiesu izpildītāja, nav noilguma, un tie pāriet arī pie mantiniekiem,» skaidro A. Spore.
Faktiski tas nozīmē, ja parādnieks, kurš vēl pirms pāris gadiem bija bez darba un tādiem finanšu līdzekļiem, no kuriem varētu piedzīt parādu, pērn vai šogad iekārtojies darbā, tad ar tiesu izpildītāja rīkojumu viņa algas kontam var noteikt ierobežojumus vai bloķēt, kamēr parāds tiek nomaksāts. Jāpiebilst, ka bloķēta konta gadījumā klientam tiek liegta piekļuve tam, savukārt ierobežojumu gadījumā, ja klienta konta atlikums pārsniedz tiesu izpildītāja rīkojumā pieprasīto summu, klients var turpināt lietot savu kontu un darboties ar atlikušajiem līdzekļiem. Taču, ja pieprasījuma summa pārsniedz konta atlikumu, tad klients ar šiem līdzekļiem rīkoties nevar.
Ātrie kredīti nedominē
Jāteic, ka noteikt, kam tad iedzīvotāji visvairāk parādā, ir sarežģīti, jo šādu uzskaiti neveic nedz komerbankas, nedz tiesu izpildītāji. A. Spore gan norāda, ka viņa praksē esošie parādnieki visbiežāk ir parādā aizdevējiem - līzinga kompānijām, bankām un ātro kredītu firmām. Daudz ir arī tā saukto alimentu nemaksātāju. «Mums salīdzinoši neliels ir to parādnieku skaits, kas ir parādā komunālo pakalpojumu sniedzējiem un telekomunikāciju uzņēmumiem, jo, piemēram, parādu gadījumā Latvenergo cilvēkam tiek atslēgta elektrība, un neviens taču nevēlas dzīvot bez elektrības, gāzes, vai telefona,» norāda A. Spore.
SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke bilst, ka liela daļa tiesu izpildītāju rīkojumu par kontu bloķēšanu vai ierobežošanu attiecas uz nenokārtotām ātro kredītu saistībām. Samērā liela daļa šo rīkojumu saistīti arī ar prasījumiem no valsts un pašvaldību iestādēm (administratīvie sodi par labu pašvaldībām, Valsts policijai un tamlīdzīgi), kā arī uzturlīdzekļu prasījumiem. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes statistiku uz 2014. gadu kopumā ir 48 194 aktuālas lietas par uzturlīdzekļu piedziņu.
Turklāt, ja SEB bankas bijušais prezidents un pašreizējais SEB Baltijas personālvadītājs Ainārs Ozols uzsver, ka strauji pieaug rīkojumu skaits tieši par parādiem ātro kredītu firmām, tad citas aptaujātās komercbankas - Swedbank, Citadele un Nordea banka - to neapstiprina. Swedbank pārstāve Vineta Savicka uzsver, ka pārsvarā gadījumu klientiem, kuriem bloķēti konti vai noteikti ierobežojumi, ir parādu saistības vairākās finanšu iestādēs.
Vienas no lielākajām ātro kredītdevēju firmām 4finance, kam pieder 70% tirgus daļu, izpilddirektors Toms Jurjevs bilst, ka tiesu izpildītājiem parādu piedziņai uzņēmums nodevis tikai 116 parādnieku lietas. Cits ātro kredītu devējs Opencredit norāda, ka pašlaik zvērinātu tiesu izpildītājiem kredītu piedziņai nodota 81 klienta lieta. Uzņēmums Ondo vēsta, ka neviena klienta lieta neatrodas pie tiesu izpildītājiem saistībā ar parāda piedziņu. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane, taujāta, pret cik klientiem vērsta parādu piedziņa, atzīst, ka «precīzus skaitļus šādā griezumā līdz šim neesam apkopojuši, jo to skaits pret kopējo noslēgto līgumu skaitu (pērn vairāk nekā 790 tūkstoši) ir neliels, līdz ar to nav bijusi nepieciešamība analizēt šo jautājumu», norāda B. Fromane.
Parādās rezerves
SEB bankas sociālekonomisko lietu eksperts Dainis Gašpuitis bilst, ka tiesu izpildītāju rīkojumu par kontu bloķēšanu vai ierobežošanu skaita pieaugums nenorāda uz to, ka būtu vērojama ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, pat gluži otrādi. «Domāju, ka šeit ir sava veida akumulējošais efekts, cilvēkiem ir parādījušies ienākumi, no kuriem var piedzīt tos parādus, kas lielā daļā gadījumu radušies jau ekonomiskās krīzes gados. Tāpat pieņemu, ka šādu rīkojumu skaita pieaugums norāda, ka beidzot ir iestrādājies parādu piedziņas mehānisms un kreditoriem ir parādījusies interese piedzīt parādus arī tad, ja parāda summa ir maza,» skaidro D. Gašpuitis.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta personīgo finanšu eksperte Evija Kropa norāda, ka maksājumu kavēšana visbiežāk notiek divu iemeslu dēļ. Pirmais - notikušas izmaiņas mājsaimniecības ienākumos, piemēram, darba zaudēšanas vai slimības gadījumā, un otrais - kopējais uzņemto saistību apmērs ir pārāk liels. Tomēr, kā uzsver E. Kropa, «Baltijas valstīs vērojama pozitīvā tendence - samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Tomēr iespējamu ienākumu zaudēšanas gadījumā ģimene ar esošajiem uzkrājumiem spētu sevi uzturēt tikai pāris mēnešu». Eksperte uzsver, ka situāciju varētu uzlabot šogad pieņemtais Kredītbiroja likums. «Kredītbiroju izveide ļauj uzlabot potenciālā aizņēmēja risku novērtēšanu, jo aizdevumu izsniedzēju rīcībā ir plašāks informācijas klāsts gan par savlaicīgi neveiktajām, gan sekmīgi nokārtotajām saistībām.»