Šīsnedēļas vardarbības uzliesmojums Kijevā ir lielākais kopš jaunās valdības nākšanas pie varas 2014. gadā.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko gan televīzijas uzrunā tautai pirmdienas vakarā, gan apmeklējot ievainotos karavīrus slimnīcā, solīja atrast sadursmju organizatorus, kuri nacionālistu partijas Svoboda aktīvistiem izdalīja protestos izmantotos mietus ar naglām galā, stieņus un ieročus, tādus, kā izmantotā granāta. Iekšlietu ministrs Arsens Avakovs informējis, ka sadursmju laikā aizturēts 30 cilvēku, 18 no viņiem arī otrdien vēl atradās arestā, ieskaitot cilvēku, ko tur aizdomās par granātas mešanu.
Sadursmes pie parlamenta sākās, kad tas pirmajā lasījumā apstiprināja izmaiņas konstitūcijā, kas paredz varas decentralizāciju, dodot plašākas pilnvaras reģioniem. Tiesa, tās neparedz īpaša statusa piešķiršanu separātistu kontrolētajiem Austrumukrainas reģioniem.
Tieši pret to teicās protestējam Svoboda aktīvisti, kas iesaistījās sadursmēs ar policiju. Pūlī iemestās granātas sprādzienā tika ievainots vairāk nekā 150 cilvēku. Otrdien 141 ievainotais vēl atradās slimnīcā, desmit no viņiem ir guvuši smagus ievainojumus.
Premjerministrs Arsenijs Jaceņuks norādījis uz ultranacionālistu vainu vardarbībā: «Laikā, kad Krievija un tās bandīti mēģina iznīcināt valsti, bet nevar to izdarīt frontē, daži, tā saucamie Ukrainas politiskie spēki mēģina atvērt otru fronti valsts iekšienē.»