PVO apkopotie dati liecina, ka 2012. gadā pasaulē 3,3 miljonu cilvēku nāve bija saistīta ar alkoholu, kas ir vairāk, nekā ar AIDS, tuberkulozi un vardarbību kopā ņemot. Tas nozīmē, ka ik pēc desmit sekundēm alkohols nogalina vienu zemeslodes iedzīvotāju.
Pļēgurošana izplatīta
Apkopojot informāciju par 194 valstīm, PVO secinājusi, ka katrs pasaules iedzīvotājs, kas ir vecāks par 15 gadiem, gadā izdzer 6,2 litrus tīrā alkohola. Ņemot vērā, ka alkoholu lieto mazāk par pusi - 38% - pasaules iedzīvotāju, tad grādīgos dzērienus patērējošie gadā izdzer vidēji 17 litru tīrā alkohola.
PVO uzsver, ka visnegatīvākās sekas uz veselību atstāj epizodiska liela alkohola daudzuma lietošana jeb tā saucamā pļēgurošana. Šādu praksi piekopjot 16% pasaules iedzīvotāju no tiem, kuri nav atturībnieki.
Alkohola izraisītie 3,3 miljoni nāves gadījumu 2012. gadā, kas ir vairāk nekā 2010. gadā, kad alkohols izraisīja 2,5 miljonus nāvju, bija 5,9% no visiem nāves gadījumiem pasaulē. HIV/AIDS izraisīja 2,8%, tuberkuloze - 1,7%, bet vardarbība - 0,9% nāves gadījumus.
Vīrieši biežāk nekā sievietes alkohola dēļ priekšlaikus zaudē dzīvību. Pārmērīgas dzeršanas dēļ aizpērn miruši 7,6% no visiem pasaulē nomirušajiem vīriešiem un 4% sieviešu. Jāpiebilst, ka sieviešu mirstība saistībā ar alkoholu ir krasi pieaugusi, piemēram, 2011. gadā publicētā līdzīgā PVO pētījumā ar alkoholu saistīts bija 1,1% no visiem sieviešu nāves gadījumiem.
Lietuvieši pie līderiem
Visvairāk alkohola pasaulē patērē eiropieši. PVO dati rāda, ka 2010. gadā vidēji katrs eiropietis, vecāks par 15 gadiem, izdzēra 10,9 litrus tīrā alkohola. Tomēr atsevišķās Eiropas valstīs grādīgo dzērienu patēriņš krietni pārsniedz kontinenta vidējo rādītāju.
Pārliecinoša līdere ir Baltkrievija, kur 2010. gadā viens iedzīvotājs izdzēra 17,5 litrus alkohola, no kuriem 47% bija spirtotie dzērieni. Tālu neatpaliek arī Krievija ar 15,1 litru, no kuriem 51% bija spirtotais alkohols.
Latvijā 2010. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 12,3 litri tīrā alkohola (aptuveni tikpat, cik Polijā un Francijā). Salīdzinājumam - 2005. gadā latvieši izdzēra 12 litru. No kopējā patērēto grādīgo dzērienu daudzuma 47% bija alus, 37% spirtotie dzērieni, bet vīns 11%.
No Baltijas valstu iedzīvotājiem lielākie alkohola patērētāji izrādījušies lietuvieši. 2010. gadā Lietuvā uz vienu iedzīvotāju izdzerti 15,4 litri tīrā alkohola. Igaunijā uz vienu iedzīvotāju izdzerti 10,3 litri, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropā, bet vairāk nekā Armēnijā (5,3), Itālijā (6,7), Maltā (7) un Islandē (7,1).
PVO prognozē, ka līdz ar ekonomiskās labklājības pieaugumu vairākās Āzijas valstīs augs arī alkohola patēriņš. Tas jo īpaši attiecas uz Indiju un Ķīnu. Organizācija brīdina, ka līdz 2015. gadam Ķīnā vidējais alkohola patēriņš palielināsies par 1,5 litriem. 2010. gadā viens ķīnietis izdzēra 6,7 litrus alkohola.
PVO aicina rīkoties
PVO vēlas, lai līdz 2025. gadam pasaulē pārmērīga alkohola lietošana samazinātos par 10%. Tādēļ tā aicina valstis aktīvāk strādāt, lai ierobežotu alkohola patēriņu.
«Ir jādara vairāk, lai pasargātu iedzīvotāju veselību no alkohola izraisītajām negatīvajām sekām. Mūsu ziņojums skaidri parāda, ka nav vietas bezrūpībai, kad jautājums ir par pārmērīgas alkohola lietošanas samazināšanu,» uzsver Oļegs Čestnovs - PVO ģenerāldirektora palīgs neinfekciozo slimību un garīgās veselības jautājumos.
No PVO ziņojuma izriet, ka tikai 66 organizācijas dalībvalstīs, tostarp Latvijā, ir apstiprināta nacionāla līmeņa rīcība cīņai pret pārmērīga alkohola lietošanu. Tā iekļauj augstākus nodokļus alkoholam, alkohola pieejamības ierobežošanu, nosakot vecuma limitu grādīgo dzērienu iegādei, un alkohola tirdzniecības ierobežojumus.
Tajā pašā laikā 140 valstis ir uzsākušas dažādus pasākumus, lai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību pārmērīgas alkohola lietošanas nopietnajām sekām uz veselību.