«Premjers pirms nedēļas informēja Komisijas prezidentu par Andra Piebalga atkārtotu nomināciju un runāja arī par to, kādas izredzes viņam varētu būt,» saka V. Dombrovska padomniece ES jautājumos Elīna Melngaile. Kamēr Ž.M.Barrozo nav pārvēlēts, viņš neveic oficiālas sarunas par jaunās komisijas sastāvu. Taču neoficiālās sarunās ne viena vien valsts izteikusi interesi par līdz šim A.Piebalga ieņemto enerģētikas komisāra amatu, kas no maznozīmīga posteņa pirms pieciem gadiem kļuvis par kārotu kumosu.
Premjera birojs aicinājis arī EP ievēlētos Latvijas deputātus atbalstīt EK prezidentu trešdienas balsojumā. Balsot par gatavi pieci labējo partiju deputāti, jo arī viņu pārstāvētās grupas - Eiropas Tautas partija, liberāļi un konservatīvie - pagājušajā nedēļā nolēma balsot par Ž.M.Barrozo. Pret balsos sociālisti un zaļie, šajās grupās pārstāvēti arī Aleksandrs Mirskis (SC) un Tatjana Ždanoka (PCTVL). Balsojums būs aizklāts.
Līdzšinējais EK sastāvs turpinās darboties līdz gada beigām, jo tad būs lielāka skaidrība par Lisabonas līguma nākotni. Īrijā oktobrī notiks atkārtots balsojums par līgumu, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šobrīd vairākums īru gatavi teikt jā. Ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, nebūs nepieciešams samazināt komisāru skaitu, kā to paredz pašlaik spēkā esošais Nicas līgums. Pēc Lisabonas līguma ratifikācijas Īrijā, visticamāk, sāksies valstu tirgošanās, kam tiks jaunizveidojamais ES prezidenta amats. Kā viens no stiprākajiem kandidātiem pašreiz tiek minēts britu ekspremjers Tonijs Blērs.