Iespēja tikt vaļā no parādiem ārvalstīs varētu interesēt arī Latvijas iedzīvotājus, nosprieda bijušais iekšlietu sistēmas darbinieks Kaspars Mačs un nodibināja firmu, kura kredītņēmējiem sola palīdzību maksātnespējas procesa kārtošanā Lielbritānijā.
Eksperti gan uzsver: lai kurā valstī maksātnespēja pasludināta, parādniekam jārēķinās ar savas mantas zaudēšanu, turklāt nākamgad arī Latvijā likumdošana varētu kļūt parādniekiem draudzīgāka.
Apmierina trešdaļu
Latvijā patlaban ir pasludināti 57 fiziskās personas maksātnespējas procesi - mazāk nekā trešdaļa no kopējā pieteikumu skaita. Ja tiesa apmierina personas prasību un pasludina to par maksātnespējīgu, seko bankrota procedūra, kuras laikā tiek izpārdota manta, segti parādi, un pēc pieciem gadiem cilvēks no atlikušajiem parādiem tiek atbrīvots. Eksperti atzīst: viens no galvenajiem šķēršļiem, kas cilvēkus attur no šāda savu finanšu problēmas risinājuma, ir tā dārdzība. «Lai cik paradoksāli būtu, parādniekam ir jābūt turīgam, lai finansētu savu maksātnespējas procesu līdz galam,» skaidro SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.
Lielbritānijā bankrotēt var daudz lētāk un ātrāk, tādēļ Latvijas iedzīvotāju interese par šādu iespēju varētu būt liela, domā firmas Clear Debt Solutions dibinātājs K.Mačs. Kompānija darbojas tikai pāris mēnešu, taču interesentu esot daudz, turklāt vismaz puse jau ir izteikusi vēlmi doties uz Lielbritāniju.
Kā skaidro K.Mačs, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai Anglijā varētu pretendēt uz maksātnespējas procesu, ir rezidenta statuss. «Lai kļūtu par rezidentu, tur jānodzīvo seši mēneši un jābūt ekonomiski aktīvam - jāstrādā, jānodarbojas ar biznesu vai aktīvi jāmeklē darbs,» stāsta K.Mačs. Ja darba nav, jārēķinās arī ar izdevumiem mājoklim un pārtikai.
Sniedzot pieteikumu tiesai par maksātnespēju, jāsamaksā valsts nodeva 540 mārciņu apmērā, un, ja tiesa prasību apmierina, lietu pārņem administrators. Viena gada laikā viņam jātiek galā ar visiem parādnieka kreditoriem, jāizpārdod manta - no iegūtajiem līdzekļiem atalgojumu saņem arī pats britu administrators. K.Mačs uzsver, ka, lemjot par personas maksātnespēju, Lielbritānijas tiesa ļoti rūpīgi pēta, vai parādnieks ir bijis godprātīgs - vai aizņemtā nauda iztērēta mērķtiecīgi, vai cilvēks iepriekšējos mēnešus tiešām ir dzīvojis Anglijā, vai nav ceļojis turp un atpakaļ. Cik izmaksās «maksātnespējas procesa pavadīšana no A līdz Z», atkarīgs no procesa sarežģītības, saka uzņēmējs, «taču tas būs daudz lētāk nekā Latvijā». Starpnieka pakalpojumi gan izmaksās ap trim četriem tūkstošiem mārciņu.
ES regula par maksātne-spēju nosaka, ka dalībvalstīm automātiski jāatzīst citu valstu tiesu lēmumi par maksātnespēju, līdz ar to, saņemot šo statusu Lielbritānijā, tas būs spēkā arī Latvijā, likumdošanas normas skaidro Latvijas Maksātnespējas administratoru asociācijas vadītājs Jānis Birzulis.
Būt vai nebūt slieksnim?
Hipotekāro parādu gadījumā nav starpības, kur process notiek - ieķīlātais īpašums tiks pārdots tā atrašanās valstī, uzsver bankas. «Ieguvums varētu būt tikai tas, ka angļu administratoriem var būt lielāka pieredze un viņi varētu strādāt ātrāk un efektīvāk, » vērtē Swedbank Tiesvedības un juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Ivars Dimants.
Pretinde maksātnespējas tūrismam varētu būt jauns Maksātnespējas likums, kam spēkā jāstājas aprīlī. Viena no galvenajām izmaiņām ir krass procesa izdevumu samazinājums: piemēram, mēnešalga administratoram saruks no 180 līdz 25 latiem, samazināsies arī izmaksas, kas saistītas ar procesa sākšanu.
Taču lielākas diskusijas izraisa patlaban likumprojektā iekļauta norma par to, ka pēc mantas pārdošanas parādniekam piecu gadu laikā būs jānosedz 20% no summas, kas paliks pāri pēc mantas pārdošanas - lai arī pats parādnieks uzņemtos atbildību. Jo, kā atzīst bankas, patlaban maksātnespējas procesu izmanto galvenokārt pelēkās ekonomikas pārstāvji, kuri iepriekšējos gados aktīvi darbojušies nekustamo īpašumu jomā, kā rezultātā fizisko personu maksātnespējai pieteiktās summas ir no 400 tūkstošiem līdz diviem miljoniem latu.
No vienas puses, ierobežojums ir vajadzīgs, lai uz parādu norakstīšanu «nepretendētu katrs otrais», taču 20% slieksnis ir par augstu, lai piecu gadu laikā to varētu izpildīt, spriež J.Birzulis. Turklāt jaunajā likumā paredzēts, ka pirmais procesa posms būs parādnieka mantas izpārdošana, un tikai pēc tam tiesa lems, vai attiecībā uz parādnieku tiks īstenota saistību dzēšanas procedūra, līdz ar to parādniekam nebūs arī īpašumu, ar ko teorētiski varētu gūt ienākumu.
Likuma izstrādātāji - Maksātnespējas administrācija - pamato, ka ar mantas pārdošanu jāsāk tādēļ, lai tiktu klāt negodprātīgiem parādniekiem, kuri ar procesa sākšanu vienkārši mēģina novilcināt laiku.
Pēc J.Birzuļa domām, slieksnim vajadzētu būt mazākam, taču vienlaikus jāparedz stingri ierobežojumi pēc parādu dzēšanas, lai šis process nemaksātājiem nebūtu tik vilinošs. Diskusija ap likumprojektu vēl turpinās, un arī dokumenta izstrādātāji pieļauj, ka norma par 20% griestiem varētu tikt mainīta. «Ja šo procesu nevilksim garumā un padarīsim pieejamāku, varēsim konkurēt arī ar Angliju,» teic J.Birzulis.4