Domā par džemperiem
«Modes biznesā katrai sezonai ir nepieciešama jauna kolekcija,» stāsta Moshmosh apģērbu līnijas radītāja Līga Auziņa. Ar modi saistīta arī viņas pirmā biznesa pieredze: «Es darināju un tirgoju paštaisītas brošas, tas bija pirms daudziem gadiem. Tagad tie ir apģērbi. Vasara ir T kreklu laiks, bet ziemā domāju vairāk pāriet uz tunikām, būs arī džemperīši ar trīsceturtdaļpiedurknēm. Jā, es domāju arī par džemperiem vīriešiem, bet vēl neesmu atradusi īsto audumu. Ar legingiem gan viss ir skaidrs, tie ziemā kļūs biezāki, vilnīgāki.» Sezonai līdzi sekos arī tautisko rakstu apdrukas - vasarā dominēja saules un zvaigžņu tēma, ziemā sietspiedē nonāks sezonālo svētku tematika. «Vēl no pakalpojumiem esam sākuši piedāvāt individuālās apdrukas - vai nu uzņēmumi pasūta kreklus kādam pasākumam, vai kāds uz apģērba vēlas savu un tikai savu ornamentu vai zīmi,» Līga stāsta.
Bizness mūzikas skaņās
Aivara Tomiņa sniegto pakalpojumu klāsts saistās ar mūziku. «Mans pirmais bizness bija vēl pamatskolā. Spēlēju bērēs saksofonu. Laikam biju viens no pirmajiem, kas piedāvāja šādu muzikālo pavadījumu aizgājējiem. Pēc tam savācāmies vesela blice, spēlējām jau nopietnāk, arī kapusvētkos, tiem bija atsevišķa takse. Bet parasti ļāvām cilvēkiem pašiem izdomāt, cik mums maksāt. Vēlāk sākām spēlēt arī kāzās un citos godos.» Saksofonu ballītēs Aivars spēlē joprojām, savukārt papildus klavieru skaņošanai un restaurācijai viņš remontē arī citus mūzikas instrumentus: «Ja vajag, varu bungas ar jaunu ādu pārvilkt, remontēju pūšamos instrumentus. Ekstrēmākais laikam bija saksofona remonts autobusu stāvlaukumā Francijā - instruments bija saspiests, taisnojām, izmantojot kāpurķēžu traktora ķēdes tapu. Visi brīnījās.»
Nišas meklētāji un atradēji
«Mūsu pakalpojumu klāsts ir stipri vienkāršs. Pulējam, slīpējam, krāsojam. Tas arī viss, neko citu īsti nepiedāvājam,» stāsta Andris Lazdāns, pieredzējušākais no Dienas starta dalībniekiem. Pirmo biznesu viņš sācis 90. gadu sākumā - ražojis un tirgojis celtniecības maisījumus: «Toreiz patiesībā bija ļoti viegli, visu ko varēja pārdot. Ar būvniecības maisījumiem darbojos 15 gadu, bet, kad krīzes dēļ būvniecībā iestājās lejupslīde, nācās mest mieru.»
Uzņēmums Greynut pašreiz tirgo krāsainos gaismas balonus, tomēr Kristiāns Līcis vēlas piedāvāt vēl vairākus pakalpojumus: «Gribam piedāvāt uzņēmumiem un privātpersonām dažādu inženiertehnisko risinājumu pakalpojumus. Cilvēks var atnākt un pastāstīt par savu problēmu, un mēs kopā ar inženieriem uzdizainējam un izstrādājam tās risinājumu - vai tā būtu kāda automātika, ražošanas iekārtas risinājums vai kāda cita tehniska parikte.»
Kristiāna biznesa pieredze sākusies skolā: «Tirgojos ar fiškām. Rīkoju arī totalizatorus tām pašām fišku cīņām.» Patlaban Kristiāna prāts ir nākotnes ieceru pilns - jāmēģina un jārada, kamēr izdodas: «OK, ar veloatslēgu nesanāca, ar elektroniskajām pelēm arī īsti ne, varbūt sanāks ar LED gaismām. Joprojām meklējam to īsto nišu un produktu, kas aizies.»
No māju būves līdz suņiem
Savukārt Ivetas Preisas-Imakas pirmā biznesa pieredze saistās ar būvniecību: «Tad, kad sākās celtniecības bums, nodibinājām firmu un sākām būvēt privātmājas. Līdz ar krīzi gan bizness izbeidzās.» Patlaban Iveta piedāvā izbraucienus ar suņu pajūgiem Ogres Zilajos kalnos, atrakciju ir iespējams noīrēt arī izbraukumā korporatīvajiem pasākumiem un citiem sarīkojumiem. «Nu jau nedēļu ir atvērta suņu frizētava un mazgātava. Pagaidām uzsvars ir uz četrkājaiņu mazgāšanu, tomēr pie vajadzības varam arī nofrizēt.» Savukārt sākotnēji plānotos suņu dienas centra pakalpojumus, visticamāk, šogad tomēr nesagaidīsim. Uzņēmēja ir atmetusi cerības atrast piemērotu zemes gabalu Ogrē, lai gan cerīgi raugās Ikšķiles novada virzienā: «Tur arī no pašvaldības puses ir cita attieksme - viņi vēlas savā novadā attīstīt uzņēmējdarbību un ir ļoti pretimnākoši.»
Garšu bizness
Reinis Balodis šobrīd darbojas visai specifiskā biznesa nišā. Kamēr nav saņemti Pārtikas un veterinārā dienesta sertifikāti pārtikas eļļas ražošanai, uzņēmums spiež tehnisko rapšu un linsēklu eļļu, savukārt izspiedas pārdod apkaimes fermeriem kā lopbarību. Tomēr uzņēmēja vīzija ir plašāka: «Šogad iesējām ķimenes, sinepes, āboliņu, dilles. Āboliņš ziedēs tikai nākamgad, dilles jau ir nokultas, sinepes vēl jānokuļ, bet ar ķimenēm jau notiek eksperimenti - spiežu eļļu un skatos, kas sanāk, kāds ir sēklu patēriņš un kas nāk ārā no spiedes.» Arī pirmā biznesa pieredze Reinim ir saistīta ar lauksaimniecību: «Es jau te no bērnības ņemos, pirmo naudiņu laikam nopelnīju, kad savedu vectēvam sienu šķūnī.»
Savukārt Valteram Zirdziņam ar PVD gan viss ir kārtībā, un viņa restorāns piedāvā tikai un vienīgi ar gastronomiskām izvirtībām saistītus pakalpojumus: «Mums tas ir garšas un noskaņas bizness. Garšu mēs varam arī eksportēt ārpus Valtera restorāna sienām, klājot galdus pasākumos un ballēs, turpretim noskaņa vislabāk ir baudāma tepat restorānā. Visspilgtākā pieredze viesus sagaida pēc kāda mēneša, kad būsim pabeiguši savu atvērtās virtuves projektu, kurā klātienē varēs vērot, kā pavārs gatavo aukstās uzkodas un desertus. Savukārt zāle mazliet privātākām ballītēm līdz 20 viesiem būs pieejama jau nākamnedēļ.»