Pirmās aizdomas, ka būšu kļūdījusies, radās uz Vanšu tilta, kur pavēlā sestdienas vakarā iestrēgām jau drīz pēc Ķīpsalas. Biju ļoti pārsteigta, taču vienlaikus arī priecīga, redzot krāsaino lietussargu klājienu, kas no stiprā lietus glāba cilvēku pūli Pils laukumā. Mašīnai vietu atradām tikai pēc labas pusstundas, bet paši sev - tā īsti nekur. Visur rindas, rindas, rindas. Slidenas kāpnes, mitrs, daudzo apmeklētāju pieelpots, sasmacis gaiss Rīgas pilī, Latvijas Bankā, Rakstniecības un mūzikas muzeja tumšajos pagrabos, kur, kā iepriekš ziņoja preses relīzes, «slēpjas muzeju pasaules šausmu istaba, dzīvo žurkas, spokojas atzītu un neatzītu ģēniju gari». Iekrita ausīs, ka apkārt skan ne tikai latviešu, bet neparasti daudz arī krievu valodas. Tātad viens no retajiem pasākumiem, kas interesē abas Latvijā dzīvojošās kopienas. Angļu un citas «tūristu» valodas bija dzirdamas mazāk, pārsvarā vietējie.
Uz brīdi no lietus paslēpāmies Doma baznīcas krustejā. Farmācijas muzejā ar tā slapjo pirti pat nemēģinājām iekļūt, rinda pa Vāgnera ielu aizlocījās līdz pat Galerijai Centrs un desmit minūšu laikā īsti uz priekšu nepavirzījās.
Toties tumšajā dārzā ļoti romantiskas, āra svecēm izgaismotas, mūs sagaidīja kāpnes uz Smiļģa muzeju. Un strūklaka un mūzika! Nakts vidū ļoti laipnas un priecīgas muzeja darbinieces un kāds jauniešu kustību teātris ar savu priekšnesumu. Pat tur, Āgenskalnā ārpus Vecrīgas, izpriecām apmeklētāju netrūka. Cilvēki nāca un gāja.
Ja jūs man jautātu - vai Muzeju naktī apskatīju muzejus? Atbilde būtu - nē, protams, neapskatīju. Tādā pūlī tas nav iespējams. Taču nekas man netraucē nesteidzīgi un vientulīgi izpētīt jebkuru ekspozīciju, ko vēlos, lietainās vasaras vai draņķīgās ziemas brīvdienās, ar kādām Latvijā klimats mūs dāsni apgādā vairāk nekā pusi gada. Muzeju nakts ir svētki, un tos es sajutu - gan darbinieku, gan apmeklētāju sejās. Par spīti lietum un rindām.
Vai man kā pietrūka? Tā paša, kas ikdienā muzejos, - kaut mazas, taču kafejnīcas, kur izdzert glāzi vīna vai Rīgas šampanieša un pavērot citus cilvēkus. Tas mani iepriecina tāpat kā muzeji.