Stadions Cēsīs
Bijušais cēsnieks Kairis savā dzimtajā pilsētā iecerējis uzbūvēt vieglatlētikas stadionu, manēžu, viesnīcu un rehabilitācijas centru. «Tas ir ilgtermiņa projekts, kura izmaksas sasniegtu 10 līdz 15 miljonus eiro un kura realizācija ilgtu pat desmit gadus. Cēsis ir ideāla vieta. Pilsētā nav vieglatlētikas prasībām atbilstoša stadiona, bet vieta, kuru esmu noskatījis, ir vienkārši pasaka. Netālu no centra pilsdrupu virzienā ir grava. Tur arī ir iespēja uzbūvēt arhitektoniski grandiozu sporta būvi, kur pirmajā līmenī būtu vieglatlētikas manēža, bet otrajā - vieglatlētikas stadions.» Cik skatītāju vietu būtu, jautāju, un atbilde ir gandrīz vai šokējoša. «Vieglatlētikas stadionam jāatbilst Dimanta līgas prasībām, tātad ar 10 000 skatītāju vietām. Manēžā pietiktu ar 3000 līdz 5000 vietām!» Un tas vis būtu tikai vieglatlētu vajadzībām. «Treniņu nolūkos, kad vieglatlētiem nav sezonas, respektīvi, rudenī un pavasarī, to varētu izmantot arī sporta spēļu pārstāvji. Citā laikā tur saimniekotu tikai vieglatlēti no visas pasaules, kuri sezonas laikā Cēsis izmantotu kā bāzes vietu Eiropā. Tā būtu arī vieta aktīvās atpūtas cienītājiem, lai skrietu, apkārtnē nūjotu un brauktu ar velosipēdu. Biznesa darījumi jau ilgāku laiku vairs nenotiek birojos, bet gan interneta vidē.»
Tik tālu it kā būtu skaidrs, bet kāds tam visam sakars ar kenijiešiem? «Vistiešākais. Pasaules vieglatlētikā Kenijas sportisti spēlē aizvien nozīmīgāku lomu. Tikai viens piemērs. Lielbritānijas pilsētā Vatfordā Karaliskais vieglatlētikas klubs katru gadu rīko sacensības, kurās ir tikai izturības skrējieni, sākot no 800 līdz 10 000 metriem. Dalības standarti uzaicinātajiem sportistiem ir ļoti augsti - pasaules čempionāta A normatīva līmenī, kas 800 metru skrējienā ir viena minūte un 44 sekundes, 1500 m - 3:33 minūtes. Uz Vatfordu uzaicināja arī kenijiešus, ar kuriem sadarbojos, bet neilgi pirms sacensībām viņu dalību atsaucu, jo abi nebija labākajā kondīcijā. Tomēr organizatori nelikās mierā. Viņi man atzvanīja un teica, ka visi izdevumi tikšot nosegti, lai tikai braucot un startējot. Kenijas skriešanas skola ir brends, ar kuru rēķinās visā pasaulē. Tāpēc arī man ir svarīgi ar šiem diviem sportistiem Džeimsu Kangogo Kelvonu un Viktoru Kebeneji sasniegt augsta līmeņa rezultātus. Ja Kenijas sportisti izvēlēsies trenēties Latvijā, tad tas iedvesmos arī citu valstu sportistus braukt uz Latviju.»
Gribēja naturalizēt
Iespējams, tā arī varētu notikt, bet kāpēc viņi abi skraidelē Latvijas treniņtērpos un vai taisnība, ka Kairis abus gribējis naturalizēt? «Bija man tāda iecere. Ar sapratni Saeimas apakškomisijā mani uzklausīja Ivans Klementjevs, bet Latvijas Vieglatlētikas savienības valde kategoriski iebilda, un šis jautājums ir noņemts no darba kārtības. Manā skatījumā tādējādi būtu iespēja progresēt pašmāju skrējējiem un Eiropas līgas komandu sacensībās pavērtos reālā iespēja pacīnīties par vietu pirmajā līgā. Kenijieši nosegtu sešas skriešanas disciplīnas.» Ja reiz pilsonības piešķiršana vairs nav aktualitāte, tad kāpēc kenijieši pielaikojuši Latvijas treniņtērpus? «Reklāmas triks,» ar smaidu sejā atklāj Kairis. «Aizgāju uz veikalu un pats viņiem nopirku treniņtērpus. Ziemas sezonā abi startēja sacensībās Baltijā un Ziemeļvalstīs, un visi ar interesi skatījās, kas tie par skrējējiem Latvijas formās. Šādā veidā cenšos popularizēt Latviju, kas man ir arī svarīgi, domājot par sava projekta realizēšanu.»
Patlaban kenijieši dzīvo pie Kaira mājās. Viņš abiem nopircis lidmašīnas biļetes, sarūpē pārtiku un aizved uz treniņiem. Mēneša tēriņi sanākot ap 8000 ASV dolāru. Viss tiekot darīts lielā projekta interesēs, jo Raimonds apzinoties, ka ar abu pieteikšanu komercmačiem ieguldīto naudu atpakaļ nedabūs. Līgumā arī esot ierakstīts, ka viņš saņemšot dalības naudu, prēmija pienākšoties sportistiem. «Tuvākajās dienās abi dosies atpakaļ uz Keniju, jo tur augstkalnē ir labāki treniņu apstākļi. Treneris viņiem neesmu, tikai menedžeris. Ceru, ka sezonas otrajā pusē viņi uzrādīs labus rezultātus, lai liktu par sevi runāt vieglatlētikas aprindās.»
Kas notiks, ja abi tomēr neuzrādīs cerētos rezultātus? «Tad arī domāšu, ko darīt tālāk. Pagaidām man viņi ir pirmais tilts, kuram jātiek pāri. Ja šī sadarbība izrādīsies veiksmīga, tad speršu nākamo soli. Apzinos, ka vietējiem investoriem vai pašvaldībai šādu projektu nav reāli īstenot. Centīšos ieinteresēt Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Attīstības komisijas pārstāvjus. Arī Eiropas Vieglatlētikas savienību.»
Kenijā milzīga konkurence
Pagaidām izskatās, ka no šīs sadarbības lielākie ieguvēji ir abi kenijieši Kelvons un Kebeneji. «Iekļūt Kenijas izlasē ir ļoti grūti. Konkurence milzīga, jābūt veiksmei,» atzīst runātīgākais no abiem Džeimss Kangogo Kelvons. Lai atvērtu abiem priekškaru uz Eiropu, kenijiešu vīzu noformēšanai Kairis pat lidojis uz vēstniecību Budapeštā. Kopumā viņš lēš, ka jau iztērējis ap 12 000 ASV dolāru.
Gaidīsim turpinājumu. Pirmajai atbildei vajadzētu būt sezonas beigās, kad uzzināsim, cik konkurētspējīgi kenijieši būs bijuši sezonas otrās puses sacensībās.