Valentīnai pārmet bērna atstāšanu bez uzraudzības, un vecākiem tagad policijā būs jānoklausās lekcija par šo tēmu. Viņa nenoliedz, ka pieaugušie vainojami notikušajā, un domā, ka pati nelaime ir vislielākais sods. Valentīna ir pateicīga meitai par drosmi un apķērību - ja Karīna nebūtu tik ātri reaģējusi, iespējams, brālīša vairs nebūtu. Pirms daudziem gadiem šajā pašā dīķi iekrita arī Valentīnas māsa, kuru toreiz paspēja izglābt mamma.
Mazo bērnu nepietiekama uzraudzība ūdens tuvumā un līdz ar to slīkšana ir satraucošs fakts, uz ko norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bunkša, jo tikai šī gada aprīlī un maijā slīkuši četri bērni vecumā no 1,5 līdz 5 gadiem. Trīs izdevās izglābt, bet 2 gadus veca meitenīte noslīkusi.
Vienmēr jāsauc mediķi
Ģimenēm ar bērniem, kuru mājas atrodas ūdens tuvumā, jābūt īpaši uzmanīgām, jo, kā novērojis NMPD ārsts Roberts Fūrmanis, kas septiņus gadus Jūrmalā nostrādājis arī par glābēju uz ūdeņiem, bērni visbiežāk cieš tieši piemājas ūdenskrātuvēs. Upēs un ezeros tie galvenokārt ir vidēji 15-25 gadus veci vīrieši, kuru atpūta bieži saistīta ar alkohola lietošanu un pārgalvībām, savas varēšanas pierādīšanu. Un visriskantākās ir nevis legālās pludmales, bet gan iecienītās peldvietas, kas parasti ir vistuvāk mājām vai klusā, nomaļā vietā, kur mierīgi var atpūsties kompānijā. Glābēji nelaimes gadījumā šādu vietu parasti nevar ne atrast, ne tai piebraukt, tāpēc būtu vērtīgi, ja NMPD kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) varētu izveidot bīstamāko peldvietu karti, lai apzinātu šīs vietas un piekļūšanu tām.
«Ja cilvēks sācis slīkt un tuvumā nav glābšanas dienesta, viss atkarīgs tikai no tiem cilvēkiem, kas tajā brīdī ir mums līdzās,» norāda dakteris Fūrmanis, kura darbs pretēji VUGD speciālistiem, kas lielākoties no ūdens izceļ jau noslīkušus cilvēkus, vairāk saistīts ar palīdzības sniegšanu izglābtajiem. «Ja līdzcilvēku rīcība nelaimes gadījumā bijusi pietiekami operatīva un prasmīga, izvelkot slīcēju un sniedzot viņam pirmo palīdzību, cietušā izredzes ir labas,» saka ārsts. Viņš gan norāda, ka jebkurā gadījumā pēc slīcēja izvilkšanas no ūdens jāizsauc mediķi, jo pirmajās 24 stundas pēc negadījuma, lai arī tas licies nenozīmīgs un cietušais jūtas labi, var attīstīties dažādi veselības traucējumi.
Jaunā paaudze - zinošāka
Pieredze liecina, ka cilvēki stresa situācijās bieži apjūk un nelaimes brīdī rīkojas pilnīgi pretēji pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem. «Situācijā, kad cilvēks ir bezsamaņā, neelpo, viņa dzīvība ir apdraudēta, bailes jāmet pie malas un jārīkojas,» saka R. Fūrmanis. Viņš novērojis, ka gados vecāki cilvēki ir mazāk apmācīti sniegt pirmo palīdzību, taču jaunā paaudze ir pietiekami zinoša.
20 gadu vecais Edgars Šteins pārliecinājies, ka cilvēki attiecībā pret apkārt notiekošo ir visai vienaldzīgi. Pagājušajā vasarā, atpūšoties jūrmalā Kolkā, puisis pamanījis tālu jūrā kādu peldētāju un, sapratis, ka viņš saviem spēkiem krastā netiek, meties palīgā. Izrādās, tas bijis mazs zēns, kurš uz piepūšanā matrača pārāk tālu ienests jūrā. «Biju nikns, ka neviens cits uz notiekošo nereaģēja, kaut ūdenī vēl brīdī, kad puika bija pietiekami tuvu krastam, bija daudz cilvēku,» nepatīkami pārsteigts ir Edgars. Arī par šo notikumu atbildība jāuzņemas pieaugušajiem - ne tikai tāpēc, ka neaizrādīja un nepalīdzēja zēnam, bet arī tāpēc, ka palaida vienu.
Veidu, kā noslīkt, daudz
VUGD un NMPD apkopotā informācija liecina, ka galvenie slīkšanas iemesli ir alkohola lietošana atpūtas laikā pie ūdens, peldēšanās naktī, kad bieži cilvēkam zūd orientācija un viņš nevar atrast krastu. Spēku pārvērtēšana, kad cilvēks, kuram šķiet, ka viņš lieliski prot peldēt, aizpeldējis pārāk tālu un viņam zūd spēki tikt atpakaļ. Bieži nelaimes notiek, lecot ūdenī un nepārliecinoties, kas ir apakšā. VUGD speciālisti secinājuši, ka ūdens paņem vairāk dzīvību nekā uguns.