Pirmajā pasaules karā kritušo piemiņas ceremonija Eiropas valstu vadītājiem bija labs atgādinājums, pie kāda rezultāta var novest nāciju nespēja risināt domstarpības. Tas ir jo sevišķi svarīgi laikā, kad Krievija ar agresīviem līdzekļiem mēģina šķelt Ukrainu, bet Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū valda dziļa nevienprātība par bloka turpmāko attīstību.
Jāapzinās, kas notika
28 ES dalībvalstu līderi, tostarp Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma, kam šodien samitā Briselē vajadzētu vienoties par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju, ceturtdien pēcpusdienā ieradās Rietumflandrijas pilsētā Iprā, kur notika vienas no asiņainākajām kaujām Pirmajā pasaules karā.
Tieši tur pirmo reizi kaujas laukā tika izmantoti ķīmiskie ieroči. Vācijas karaspēks 1915. gada 22. aprīlī pret sabiedroto karavīriem lietoja nāvējošās hlora un iprīta gāzes, kas nogalināja tūkstošiem cilvēku.
Karā faktiski pilnībā iznīcinātās pilsētas apkaimē atrodas vairākas kapsētas, kurās atdusas desmitiem tūkstošu kaujās kritušo karavīru. Pazīstamākā kritušo karavīru piemiņas vieta Iprā ir Menina vārtu memoriāls pazudušajiem, kura sienās ir iegravēti pilsētā kara laikā bez vēsts pazudušo 54 tūkstošu britu un Britu sadraudzības valstu karavīru vārdi.
«Ja šīs kapsētas neeksistētu, mēs aizmirstu to, kas šeit notika gandrīz pirms simt gadiem, un miljoniem cilvēku, kuri šeit mira,» uzskata Dereks Ričardsons, kurš pārstāv organizāciju Britu sadraudzības kara kapavietu komisija, kas rūpējas par britu karavīru kapiem. «Šīs kapsētas liek cilvēkiem apzināties, ka notika karš.»
ES līderi pulcējās pie memoriāla, lai pieminētu Pirmā pasaules kara kaujās kritušos. Ceremonijā tika ieturēts klusuma brīdis, pēc kura izskanēja skaņdarbs trompetēm Last Post, ko tradicionāli izpilda britu un Britu sadraudzības valstu kritušo karavīru bērēs un piemiņas pasākumos. Last Post pie Menina vārtiem ik dienu izskan jau kopš 1928. gada, izņemot Otrā pasaules kara gadus, atzīmē AFP.
Pirms ceremonijas ES līderi uzsvēra bloka nozīmi miera nodrošināšanā Eiropā pēc diviem iznīcinošiem kariem. «Mēs neesam perfekti, bet daudziem ārpus Eiropas mēs joprojām esam miera, demokrātijas un labklājības paraugs,» sacīja ES prezidents Hermanis van Rompejs.
Bosnieši nespēj vienoties
Pirmā pasaules kara sākumu datē ar 28. jūniju, kad Sarajevā serbu nacionālists Gavrilo Princips nāvējoši sašāva Austrijas erchercogu Franci Ferdinandu, kura slepkavība bija iegansts sen briestošajam militārajam konfliktam starp tā sauktajām centrālajām lielvalstīm un sabiedrotajiem.
Sarajevā, kas mūsdienās ir Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta, šajās dienās plaši piemin Pirmā pasaules kara sākuma 100. gadadienu. Pagājušajā svētdienā tur notika kara piemiņai veltīts velomaratons, šosestdien Sarajevas pilsētas mērijā, ko neilgi pirms atentāta apmeklējis Francis Ferdinands, uzstāsies pasaulslavenais Vīnes filharmonijas orķestris.
Pasākumā nepiedalīsies Bosnijas serbu līderi, kuri uzskata, ka Bosnijas musulmaņi un horvāti G. Principu mēģina padarīt par vaininieku visiem kariem, kas XX gadsimtā notikuši Balkānos.