Pagājušajā gadā Eiropas čempionāta debitants Silovs pārsteidza pats sevi, iegūstot sesto vietu daudzcīņā. Vēl pirms pēdējās disciplīnas Haralds kopvērtējumā bija trešais, bet 10 000 metru garā distance Silovam bija jāveic pirmo reizi mūžā, tāpēc arī izcilu rezultātu tur no viņa nebija pamata gaidīt.
Šosezon Silovs pagaidām nav iepriecinājis ar augstvērtīgiem rezultātiem, taču pagājušajā gadā bijis līdzīgi. «Jātēmē uz iekļūšanu sešniekā, bet tad jau redzēs, kā būs. Pašreiz esmu vesels, labā fiziskajā kondīcijā, un arī treniņos uzrādu diezgan labus rezultātus. Hērnevēnā apstākļi ātrslidošanai ir lieliski, ar to problēmām nevajadzētu būt. Tas, ka šosezon vēl neesmu parādījis neko ievērības cienīgu, man dod papildu motivāciju. Tāpēc vien ir jāuzrāda labi rezultāti,» Dienai pastāstīja Silovs.
Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc sezonas sākums Haraldam neizdevās tik labs, kā daudzi cerējuši, bija savainojumu sērga, kas sportistu piemeklēja pirmssezonas gatavošanās posmā. Ceļa un gurna mikrotraumu dēļ Silovs vasarā izlaidis treniņus teju mēnesi, un tas nevarēja neietekmēt viņa sportisko gatavību. Ietekmēt rezultātu varētu arī pāriešana uz jaunajiem slidzābakiem. Vēl oktobrī Silovs nebija izšķīries, kurus izmantot sacensībās, un treniņos katrā kājā bija atšķirīga pāra slidzābaks.
«Ļoti svarīga man būs pirmā diena, kad jāstartē 500 un 5000 metru slidojumos. Ja tur izdotos uzrādīt labus rezultātus, tas dotu pārliecību pirms 1500 metru distances, kurā man vajadzētu iet vislabāk,» akcentus trijām Eiropas čempionāta dienām saliek Silovs. Sacensību trešajā dienā kungiem paredzēta vienīgi 10 000 metru distance. Tai kvalificēsies tikai tobrīd divpadsmit labākie. Jautāts, vai šajā disciplīnā varam gaidīt kārtējo Latvijas rekorda labojumu, Silovs smejas. «Nezinu, treniņos šādas distances neslidoju.» Tomēr viņš nepieļauj palikšanu ārpus divpadsmitnieka un nestartēšanu šajā disciplīnā.
Ne tikai šī Eiropas čempionāta, bet arī Soču olimpisko spēļu kontekstā Silovs vairāk koncentrējas vidējām distancēm. Īsākajā, 500 metru distancē viņš lēni ieskrienas, bet garākajā, 10 000 metru slidojumā piedalījies tikai pāris reižu karjerā.
Patlaban Pasaules kausa kopvērtējumā labāko trīspa-dsmitniekā ir septiņi Nīderlandes pārstāvji, taču Eiropas čempionātā drīkstēs piedalīties tikai četri no viņiem, kas samazina konkurenci arī Latvijas ātrslidotājam.
Interesanti, ka Silova sasniegums pagājušajā Eiropas čempionātā Ungārijā šogad dod Latvijai divu dalībnieku kvotu Hērenvēnā, bet tā netiks aizpildīta. Silovs būs vienīgais Latvijas pārstāvis Eiropas čempionātā, jo mums vairs nav puslīdz nopietnā līmenī startējošu ātrslidotāju.
Jautāts, vai Silovs apsver iespēju pirms Soču olimpiskajām spēlēm 2014. gadā atgriezties šorttrekā, ja šī ātrslidošanas sezona sagādās vilšanos, Haralds pēc neilga pārdomu brīža saka, ka diezin vai. Viņš savu lēmumu pieņēmis un pagaidām neplāno to mainīt. 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs Silovs kļuva par pirmo sportistu ziemas spēļu vēsturē, kas vienā dienā startējis divos dažādos sporta veidos - ātrslidošanā un šorttrekā.