Nākas ilgi gaidīt
Tagad bedru vietā nākas pieciest ilgo gaidīšanu pie luksoforiem. Remontdarbi notiek pilnā sparā. Nepacietīgākie pārkāpj noteikumus un brauc pat pie sarkanās gaismas. Ja pretī brauc auto, autovadītājs nebaidās iebraukt remontdarbu veikšanas zonā. Laiks, ko nākas pavadīt pie luksoforiem, ir iespaidīgs. Vietējais iedzīvotājs Aldis Dienai atklāj, ka viņam no mājām līdz darbam nākas šķērsot četrus luksoforus. No rītiem viņš sācis celties agrāk, jo laikam, kas pavadīts ceļā, nākas pierēķināt vismaz pusstundu klāt. Agrāk viņš jau pēc 20 minūtēm bijis darbā, tagad jārēķinās apmēram ar stundu.
Uzņēmums Latvijas valsts ceļi atklāj, ka šajā posmā būvdarbi paredz pilnu ceļa segas rekonstrukciju. Būvdarbu zonā ir novietotas jaunas ātruma ierobežojuma zīmes. Aldis gan stāsta, ka remontdarbu posmos pat nav iespējams pabraukt ar atļautajiem 70 km/ h, parasti kustība notiek ar apmēram 40 km/h, jo braucamā daļa ir ļoti šaura.
Kopējās šī posma rekonstrukcijas izmaksas ir apmēram 9,4 miljoni eiro. Darbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un būvniecības termiņam ir jāiekļaujas 330 kalendārajās dienās, kas nozīmē, ka darbi turpināsies ar nākamgad.
Kā norāda Latvijas valsts ceļi, tad, līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad notiek remontdarbi uz 1000 kilometriem Latvijas valsts ceļu. Kā liecina ceļu remontdarbu karte 2015. gadam, visapjomīgākie darbi notiek Rīgas un Latgales plānošanas reģionos. Piesaistīts gan Kohēzijas fonda, gan ERAF līdzfinansējums, tāpat daudzi objekti finansēti par valsts līdzekļiem. Autoceļu uzturēšanā un attīstībā šogad plānots ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro.
Būs tā vērts
«Mēs esam apmierināti, ka šogad uz ceļiem tiek veikti tik apjomīgi darbi, tomēr katrā ziņā vēl labāk būtu, ja tie pieaugtu vēl straujāk. Protams, atvainojamies par sagādātajām neērtībām, bet rezultāts būs tā vērts,» Dienai sola Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, piebilstot, ka posmu prioritātes tika izvēlētas pēc trim kritērijiem - satiksmes intensitātes, ceļu tehniskā stāvokļa un kapitālieguldījumu novērtējuma.
Pozitīvi ceļu būvnieku aktivitāti vērtē arī biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs: «Attiecībā pret ceļu kvalitāti šie 1000 kilometri ir maz, bet attiecībā pret to, ko mēs vispār valstī spējam izdarīt, tas ir daudzmaz labi - vismaz tas ir tas apjoms, kas šajā periodā tika solīts plānā līdz 2020. gadam.» Z. Brunavs gan norāda, ka situāciju stabilāku padarītu prognozējamība, pagaidām tās nav. «Finansējums ir kārtējā budžeta piešķīruma ietvarā, un nav nekādas garantijas, ka tas plāns tādā veidā arī turpināsies. Budžeta likums stāv pāri visam. Mūsu neapstāšanās un tālākās virzības atslēgvārds ir prognozējamība. Ja šogad šī prognozējamība ir, tad par tālāko nākotni grūti spriest,» teic Z. Brunavs.
Viņš uzskata, ka ceļu kvalitāte palēnām uzlabojas. Kvalitāte esot atbilstoša tam, kas ir pasūtīts. «Ja tu nevari nopirkt mersedesu, tad ir jāskatās uz opeli. Līdzīgā režīmā tiek organizēti arī ceļu būves pasūtījumi. Mēs organizējam ceļus nevis Mercedes, bet Opel līmenī. Jāsaka, ka kvalitāte ar katru dienu aug, jo ir arvien stingrākas kontroles prasības, arī nolikumos parādās papildu lietas, kas tiek pakļautas kontrolei,» viņš saka, piebilstot, ka būvniecības prasības palēnām kļūst nepārprotamākas, radot būvniekiem pateicīgākus apstākļus šo prasību izpildīšanai.