Medaļas krājas
Pagājušās nedēļas nogalē Plēsnieks no Eiropas U-20 čempionāta Zviedrijā atveda sudraba medaļu, svara kategorijā līdz 105 kilogramiem summā paceļot 371 (166+205) kg. Jūnijā pasaules U-20 čempionātā Bukarestē viņš ieguva bronzu (160+206=366).
«Lielāks gandarījums ir par Eiropas sudrabu, jo Zviedrijā aizstāvēju savu vicečempiona titulu,» atzīst Artūrs. Summā par desmit kilogramiem vairāk pacēla Krievijas sportists Eduards Mežgihovs, kurš U-20 grupā startēja pēdējo gadu. Artūram vēl priekšā trīs gadi. «Iznāk, ka man vajadzēs būt favorītam. Galvenais, lai rezultāti turpinātu uzlaboties.»
Tāpat kā Ščerbatihs, arī Plēsnieks ir dobelnieks, bet pēdējos divus gadus trenējas Ventspilī. «Tēvs mani jau deviņu gadu vecumā aizveda uz svarcelšanu, lai es nedaudz uzaudzētu muskuļus. Bija laiks, kad no svaru zāles gribēju laisties projām. Bet 15 gados izcīnīju pirmo Eiropas medaļu un par aiziešanu vairs nevarēja būt runas.» Jau pēc mēneša, septembrī, Izraēlā Artūram būs jāaizstāv pirms gada izcīnītais Eiropas U-17 čempiona tituls.
Potenciāls smagsvars
Ščerbatihs 17 gadu vecumā vēl startēja svara kategorijā līdz 94 kg un varēja uzgrūst 195 kg. Plēsnieks jau sver 102 -103 kg un virs galvas noturējis 206 kg smagu svaru stieni. «Viktoram straujš uzrāviens bija astoņpadsmit gados. Viņš pieņēmās svarā līdz 105-108 kilogramiem un spēja pacelt jau 210,» atceras Andruškevičs.
Pieredzējušais treneris labi apzinās, ka junioru vecumā uz priekšu jāiet soli pa solim. «Eiropas čempionātā Artūrs man teica, ka esot jau gatavs celt 210 kilogramus. Es viņam atbildēju: «Traks, vai?!» Rezultātus nedrīkst forsēt. Jābūt ļoti uzmanīgam, lai neiedzīvotos savainojumos.» Pēc Andruškeviča teiktā, Plēsnieks jau tuvākajā nākotnē esot sev izvirzījis mērķi sasniegt tādus rezultātus, ka pat bail esot tos nosaukt.
Ja reiz 17 gadu vecumā Plēsnieks jau sver 103 kg, viņa nākotne acīmredzot ir starp smagsvariem (105+). «Visticamāk, jā, bet vēl viņam jāpaliek kategorijā līdz 105 kg,» uzskata treneris. Piekrīt arī pats sportists: «Pagaidām man pie smagsvariem nav ko darīt. Kad varēšu cīnīties par desmitnieku, sešnieku vai pat trijnieku, tad arī pāriešu nākamajā kategorijā.» Artūrs svaru zālē turpina mācīties no sava titulētā priekšteča. «Viktors mums, jaunajiem, ir paraugs. Jau septiņus gadus trenējamies vienā grupā. Viņš mums ir iemācījis visu, ko var atļauties darīt svaru zālē.»
Grib startēt Londonā
Treneris Andruškevičs nākotnes plānos ierakstījis triju Latvijas svarcēlāju piedalīšanos 2012.gada olimpiskajās spēlēs Londonā. Par ceļazīmēm būs jācīnās pasaules čempionātos - 2010.gadā Antaljā un 2011.gadā Parīzē. «Konkurence ir milzīga. Pasaulē ar svarcelšanu nodarbojas apmēram 90 valstīs, bet, ja gribam uz Londonu vest trīs sportistus, mums jāiekļūst starp 24 labākajām.»
Ar nopietniem nolūkiem uz Londonu raugās arī Plēsnieks. «Gribu ne tikai piedalīties, bet arī sasniegt cienīgu rezultātu.» Izsakoties Ščerbatiha vārdiem - lai tikai jaunos sportistus no mērķa nenovirza mīlestība. «Pagaidām meitenes nav traucējušas. Domāju, ka svarcelšanā būšu vēl ilgi,» saka Plēsnieks. Turēsim pie vārda!