Jurijs Žigajevs
Kā pietrūka, lai Izraēlā nosargātu neizšķirtu?
Galvenokārt jau pieredzes. Protams, arī meistarības - šajā komponentā pretinieks bija pārāks. Mēs kā komanda neizdarījām visu, kā pienākas, tāpēc arī izlaidām neizšķirtu no rokām.
Pats spēlēji aptuveni pusstundu. Pašreizējā fiziskā kondīcija vairāk neļāva?
Grūti pateikt. Ja būtu spēlējis vairāk, tad arī varētu novērtēt. Laukumā nācu centra pussarga pozīcijā, bet spēles epizodēs samainījos vietām ar Ivanu Lukjanovu. Man pašam ērtāk spēlēt malā, tāpēc laikam mani arī uz turieni vilka. Domāju, ka izlasē Starkovs ar mani vairāk rēķinās kā ar malējo pussargu, šoreiz šādu maiņu prasīja spēles gaita.
Tu asistēji vienīgajā Latvijas vārtu guvumā un ar lielisku piespēli izvedi labā pozīcijā arī Artjomu Rudņevu.
Jā, prieks, ka abas piespēles padevās, kā iecerēju. Man no malas likās, ka Rudņevam vajadzēja izdarīt sitienu mazliet ātrāk, bet viņš teica, ka tas nebijis iespējams. Tajā situācijā viņam pietrūka veiksmes.
Rīgā varam gaidīt revanšu?
Noteikti. Izraēla nav neuzvarama, domāju, ka mājās mēs viņiem parādīsim zobus. Lai tas notiktu, katram aktīvi jātrenējas savos klubos un jāprogresē.