Viena no Latvijas vieglatlētikas pēdējo gadu lielākajām cerībām Laura Ikauniece Gēteborgā startēja drīz pēc slimošanas, tāpēc uz ļoti augstu rezultātu nepretendēja. «Laura vēlējās piedalīties, jo bija šo startu nopelnījusi. Galvenais, ka viņa sekmīgi pabeidza sacensības bez traumām, lai gan gaidīto rezultātu nesasniedza. Viņa ir apņēmības pilna gatavoties vasaras startiem,» Ikaunieces treneris Andris Austrups pateicās sportistei par uzņēmību, kā arī komandas apkalpojošajam personālam - dakterei Līgai Cīrulei, fizioterapeitiem Marekam Osovskim un Edvīnam Lešenkovam, kā arī psihologiem -, kuri rūpējās par sportistes labsajūtu, gatavojoties startam.
Austrups sacīja, ka pirmajā disciplīnā - 60 metru barjersprintā - Ikauniecei neizdevās veiksmīgi izskriet no starta blokiem, tāpēc viņa aizķēra pirmo barjeru. «Šeit ir ļoti atsperīgs segums un ir jāpiešaujas pa tādu skriet. Šoreiz tas neizdevās. Augstlēkšanā riskējām, lai taupītu spēkus. Veiksmīgi pārvarējām 175 centimetrus, bet nedaudz nepaveicās 178 centimetru augstumā,» norādīja Austrups. Treniņos lode lidojusi 13 metrus tālu, taču sacensībās sportiste pārāk saspringusi, tāpēc rezultāts bija krietni vājāks. «Pie šīs disciplīnas vēl jāpiestrādā, tāpēc esam piesaistījuši palīgu Guntaru Gailīti. Uzticamies viņam un ceram, ka šī sadarbība nesīs augļus.»
Treneris bija apmierināts ar startu tāllēkšanā - lai gan labākais lēciens bija 5,92 metri, Laura atspērusies krietni pirms dēlīša, tāpēc reālais lēciens bijis ap 6,15 metrus tālu.
Lai gan pirms tāllēkšanas sacensībām daudzus, iespējams, nobiedējis teips, kas bija uzlikts sportistei uz ceļgala, treneris mierināja, ka traumas neesot, kaut gan celis, skrienot barjeras, sasists gan: «ļoti daudz sportistu izmanto teipu, sevišķi jau daudzcīņā, lai pasargātu sevi no nevajadzīgām pārslodzēm.»
Cita Londonas olimpisko spēļu dalībniece skrējēja Poļina Jeļizarova 1500 metru distances pusfinālā laboja Innas Poluškinas 2004. gadā uzstādīto Latvijas rekordu (4:15,10 minūtes), taču ar to nepietika, lai iekļūtu finālsacensībās. Divreiz garākā distancē gan Poļinai tas izdevās, un finālā viņa izcīnīja astoto vietu (9:09,86 minūtes). Astoto vietu izcīnīja arī tāllēcējs Elvijs Misāns, kurš finālsacensībās ar 7.86 metrus tālu lēcienu nespēja apsteigt nevienu konkurentu. Kvalifikācijā viņš sasniedza par 24 centimetriem labāku rezultātu, taču arī ar tādu viņš finālā nebūtu ticis augstāk.
Kopvērtējumā visvairāk medaļu Gēteborgā izcīnīja Krievijas atlēti, kuriem tika četras zelta, septiņas sudraba un trīs bronzas godalgas.
Vasaras sezonas svarīgākais starts būs pasaules čempionāts stadionā, kas augustā notiks Lužņikos, Maskavā.