Gan skolas direktoram, gan Kazdangas pagasta vadībai ir redzējums, kā bez dzīvības palikušo pils kompleksu saglabāt, taču vietējie baidās, vai to nesagaida tāds pats liktenis kā daudzas citas pilis un muižas Latvijā, kuras nespēj uzturēt ne pašvaldība, ne arī privātīpašnieki, ieguvuši tās īpašumā.
Elita, mācoties Kazdangā, satika savu nākamo vīru, nodibināja ģimeni un palika pagastā uz dzīvi. Viņa saka, ka te gandrīz katrs otrais beidzis šo skolu, un allaž licies pašsaprotami, ka tā tur ir. Arī tie absolventi, kas nu dzīvo citur, atbraukuši uz Kazdangu, vienmēr aiziet apskatīt pili.
Parkā, kur savākts vairāk nekā 200 dažādu koku un krūmu sugu, vietējie saskaitījuši 59 soliņus. Tūristu iemīļota pastaigu vieta un apskates objekts ir uzkalnā iemūrētā grota, kur barons gājis tēju dzert. Gadā šī vieta uz Kazdangu atved aptuveni 80 000 tūristu.
Idejas ir, atbalsta nav
Reorganizācija, nevis likvidācija, precizē Kazdangas profesionālās vidusskolas direktors Agris Strazdiņš, kas pēdējos gados cīnījies par šīs iestādes saglabāšanu un plašās saimniecības, kurā kopumā ietilpst vairāk nekā 20 ēku, 196 hektāru lielais parks un apmēram tikpat daudz meža, apsaimniekošanu. Taču viņš piekrīt, ka skolai ar apmēram 40 audzēkņiem nebija nākotnes. Uz papīra skola tiek apvienota ar netālu esošo Cīravas profesionālo vidusskolu, taču gandrīz visi audzēkņi izvēlējušies turpināt mācības radniecīgās specialitātēs Kandavā. Par izjūtām nerunāsim, viņš nosaka un mēģina savaldīt emocijas, jo reorganizācijas procesā saskāries ar tik lielu valsts iestāžu birokrātiju, muļķīgām pretrunām starp prasīto un iespējamo, ka pēdējo darba dienu jau gaida ar nepacietību.
Pēc mēneša direktors, tāpat kā daļa skolas darbinieku, kas vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, kļūs par bezdarbniekiem, strauji palielinot bezdarba līmeni pagastā. A.Strazdiņš izklāsta daudzās idejas par skolas saglabāšanu, kas neļautu aiziet postā arī pilij.
Rakstiskā formā dažādām ministrijām likts priekšā te izveidot vides speciālistu apmācības centru, militārās apmācības centru vai lielāko nedēļas pamatskolu topošajā Aizputes novadā, kur Kazdanga iekļaujas. Taču ne uz vienu priekšlikumu atbilde nav saņemta.
Saglabāt izglītības centru
Jūnija pirmajā dienā skolā ieradās ministrijas pārstāvji kopā ar Valsts nekustamo īpašumu aģentūras darbiniekiem, lai spriestu par ēku pārņemšanu. Ieraudzījuši noplukušo pili un tai piegulošās ēkas, kas brēktin brēc pēc restaurācijas, aģentūras darbinieki saķēruši galvu. Savukārt vietējā pašvaldība ir gatava savas galvas bāzt cilpā, uzņemoties apsaimniekot 20 no 22 kompleksa ēkām. Aģentūras darbinieki tam neiebilst. «Tā ir liela atbildība - saprast, ko ar to visu darīt, taču šī pārņemšana palīdzēs pagastā sakārtot daudzas saimnieciskas lietas, jo mums ar skolu ir kā Romā ar Vatikānu. Viss pagasta centrs atrodas uz ministrijai piederošās zemes pils parka teritorijā. Līdz ar to pašvaldība bez liekām problēmām nevar ne zāli nopļaut, ne celiņus bruģēt, jo nedrīkst ieguldīt naudu svešā īpašumā. «Mums allaž vajadzēja meklēt visādus robus likumdošanā, prasīt atļaujas un saskaņojumus,» saka Kazdangas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Moisejs. Viņam ir skaidrs redzējums arī par skolas ēku izmantošanu - kopmītnes varētu pārvērst par dzīvojamo māju un krietni samazināt pašvaldībā reģistrēto dzīvokļu rindu, kurā mājokli gaida vismaz 30 ģimeņu. Par iespēju iegūt apdzīvojamo platību interesējušies arī no Aizputes. Skolas saimniecībai piederošās darbnīcas varētu iznomāt, lai tur darbotos serviss un dažādas pakalpojumu darbnīcas. Neatbildēts jautājums šobrīd ir par pašu pili. J.Moisejs līdzīgi kā A.Strazdiņš cer to saglabāt kā izglītības centru un veidot ne tikai kā pagasta, bet nu jau visa Aizputes novada objektu, izvietojot šeit bērnu un jauniešu centru, pieaugušo izglītības centru un citas organizācijas, kas saistītas ar izglītošanu un brīvā laika pavadīšanu.
Lems jaunā novada dome
«Taču tā jau būs jaunā Aizputes novada domes izšķiršanā. Pirmsvēlēšanu laikā visas partijas solīja gādāt par pils glābšanu, taču, kad būs jālemj par reāliem ieguldījumiem šajā objektā, redzēs, kāda tad būs deputātu valoda. Esmu reālists,» saka J.Moisejs.
Atjaunotās ēkas un sakoptie objekti citviet pagastā krasi izceļas uz paplukušās pils fona. Tas liecina, ka pašvaldībai ir pieredze lielu vēsturisku objektu apsaimniekošanā. Izremontēts bērnudārzs, atjaunota pamatskola. Pēc daudzu gadu pamestības, ieguldot vairāk nekā miljonu latu, pilnībā atjaunots pagasta kultūras un izglītības centrs, kur darbojas lepns kultūras nams ar krāšņiem griestu dekoriem un kokā grieztām lustrām, bibliotēka, tūrisma informācijas centrs, naktsmītnes tūristiem un mācību telpas. Kā bārenīte līdzās bagātajai mātesmeitai kultūras centra galā gan rēgojas pussabrukusi kalpu māja, taču arī tās atjaunošanai jau sagatavots projekts Eiropas fondu līdzekļu piesaistei.