Romantika un darbs
Agris Veide, toreiz pusaugu puika, šodien zemnieku saimniecības Liepas īpašnieks, ir viens no saimniekiem, kuri šovasar uzņems savā sētā tos pilsētniekus, kuri būs gatavi pa īstam izbaudīt lauku garšu. «Atceros, braucām pie zemniekiem, kas toreiz tēva vadītajā bankā bija ņēmuši kredītus. Braucām pirms Jāņiem, strādājām par vēdera tiesu un Līgo svētkos reizē ar saimniekiem devāmies no vienas sētas uz otru svinot un līgojot,» saka saimnieks, kurš Vecumnieku novadā audzē piena un gaļas lopus, taču pilsētniekiem piedāvās gādāt par zirgiem, ponijiem un staļļiem. Viņš šos laikus atminas ar prieku un cer, ka arī šodien sadarbība ar pilsētniekiem, no kuriem šai akcijai esot necerēti liela atsaucība, būs pozitīvs rezultāts.
Lauku labumu tirdziņā pie lielveikala Spice, kur pilsētnieki varēja iepazīties ar lauku saimniekiem un vienoties par sadarbību, pie Veides kunga pienākusi kāda ģimene, pēc izskata ne pārāk turīga, bet ar lielu interesi pastrādāt tieši pie zirgiem. Puikām acis mirdzējušas, un saimnieks nopratis, ka par to ir arī kaut kāda saprašana.
Bez jebkāda prieka un romantikas atceros nebeidzami garās biešu un burkānu vagas kolhozā vai dienu cūku fermā, kur no skolas braucām pelnīt autobusu ekskursijai. Nedaudz patīkamāks bija darbs lapsu fermā, kur vasarās piestrādājām kucēnu barošanas laikā. Tāpēc vaicāju saimniekam, vai rīdzinieki šo lauku būšanu pārāk neromantizē, jo darbs laukos tomēr ir fiziski smags, bet tirdziņa laikā pilsētnieki interesējušies par iespēju atpūsties, pat gleznot. A. Veide norāda, ka pilsētnieki, ar kuriem viņš iepazinies, vairāk izskatījušies pēc reāli domājošiem, kas ir gatavi ņemt rokās arī mēslu dakšas. «Pat ja no viņiem nekādi lielie strādāji neiznāks, tie pilsētnieki vismaz būs pavadījuši iespaidiem bagātu dienu bez televizora un datora,» nosaka Liepu saimnieks, piebilstot, ka ar pagrozīšanos sētsvidū vien arī pusdienas nevarēšot nopelnīt.
Prasa siena talku
Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka, uzsākot šo akciju, nebija domājusi, ka būs tik liela atsaucība, un nu jādomā, kā sarunāt pietiekami daudz zemnieku, kas būtu gatavi uzņemt pilsētniekus. Problēma arī tā, ka lielās saimniecības daudz izmanto tehniku, iekārtas, roku darba ir samērā maz un ne katru pilsētnieku var sēdināt uz traktora vai fermu, kur rūpīgi ievēro higiēnas un labturības prasības, pārvērst par talkas objektu. Līdz ar to jāmeklē mazās saimniecības, kur, piemēram, joprojām rīko siena vai kartupeļu talkas, par ko rīdzinieki izrādījuši samērā lielu interesi. «Bija rīdzinieki, kuri bērniem meklēja darbu vasarā, taču mūsu mērķis nav atrast sezonas laukstrādniekus vai nodarboties ar lauku tūrismu. Arī algu talciniekiem nemaksās, vienīgi pabaros un, ja ar saimnieku vienosies, varēs dabūt kādu lauku labumu,» piebilst A. Hauka.
Protams, pilsētnieku uzņemšana lauku sētā zemniekiem sagādā tikai papildu rūpes, tomēr viņi ir gatavi stāstīt, rādīt un izglītot uz akmeņiem augušos rīdziniekus. «Nu žēl skatīties, ka bērni, tipiski rīdzinieki, neatšķir kazu no aitas un, ieraugot ķirbi, saka - cik liels sīpols,» piedzīvoto stāsta zemnieku saimniecības Cepļi saimniece Ruta Āboliņa no Iecavas novada, kurai pirmie talcinieki pieteikušies jau maijā. «Nodarbojamies ar biškopību un augkopību, un ogu lasīšanas laikā palīgi tiešām vajadzīgi. Jā, tās ir papildu rūpes, taču plānojam viņiem piedāvāt darbu, kur klāt nav jāstāv. Gan jau avenes lasīt un ābolus vākt mācēs,» optimistiski noskaņota ir saimniece. Pirmais uz Cepļiem braukt pieteicies kāds pensionāru pāris, kas pat nepretendēja uz pusdienām, galvenais - gribot būt noderīgi un svaigā gaisā. Saimiecei viņi palīdzēšot gatavot medus rāmīšus un darīšot citus sīkus darbiņus, gatavojoties jaunajai medus ievākšanas sezonai.
Ieguvējas abas puses
Elita Reinharde no Straupes novada Eicēniem uzskata, ka ieguvējas no šīs akcijas būs abas puses, par ko liecina viņas pieredze, uzņemot savā saimniecībā talciniekus no pilsētas jau divus gadus. «Esam atvērti apskatei un talciniekiem. Mums ir svarīgi, lai klienti, kas iegādājas mūsu produkciju, zinātu, kur un kā tā augusi, gribam izglītot savu pircēju un priecājamies, ja viņi ir gatavi mums palīdzēt,» saka Elita. Viņa šo akciju vērtē pozitīvi, norādot, ka šāda sadarbība veicinās interesi par Latvijā audzēto produkciju un veidos ciešāku saikni starp pilsētu un laukiem.