«Mēs kā pieklājīgi ļaudis pagaidīsim, vai ministrs būs ieklausījies mūsu priekšlikumos, bet nešķita, ka viņš būtu gatavs uz kompromisiem,» Dienai atzina Liepājas mērs Uldis Sesks. E. Sprūdžs teica, ka ir noskaņots izvērtēt pašvaldību vadītāju argumentus, bet - ne piekāpties visos jautājumos.
Neoficiāli pirms šīs tikšanās bija izskanējis, ka lielās pilsētas grib savu lēmumu pieņemt līdz septembra vidum, kad ar E. Sprūdžu esot paredzējis tikties Valsts prezidents Andris Bērziņš. Tiesa, pašvaldību pārstāvji arī netic, ka premjers piekristu ministra nomaiņai, kas varētu destabilizēt valdību, un šī ministrija, par kuru valdības veidošanas laikā bija cīņa, vienalga paliktu Reformu partijai. Negaidītie uzbrukumi pašvaldības pārraugošajam ministram tiek saistīti gan ar viņa nekompetenci atsevišķos jautājumos, gan ar to, ka ar savām ierosmēm viņš aizskāris atsevišķu pilsētu intereses. Kurzemes pašvaldības un Jelgava neslēpj savu nemieru, turpretim Latgales pilsētu un Jēkabpils mēri ministram izsaka atbalstu, jo beidzot valdība ir pavērsusi seju no Kurzemes uz Latgali.
Sarunas darba kārtību jau iepriekš bija noteikusi Lielo pilsētu asociācija ar tai svarīgiem jautājumiem, neļaujot ministram runāt par viņam tuviem tematiem, piemēram, Latgales attīstības programmu, ko viņš pēc triju stundu ilgās diskusijas ar nožēlu atzinis. Vietējie līderi vēlējās saprast ministra nolūku, iesniedzot alternatīvo NAP vīziju par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, viņa plānotās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kā arī apspriest E. Sprūdža rosinātos likumprojektus, kas mainītu pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu, noteiktu amatu savienošanos ierobežojumus, kā arī dotu iespēju rīkot vietējos referendumus. «Mēs gaidām reģionālās politikas pamatnostādnes, tā vietā parādās vīzija par Latviju - zaļāko valsti pasaulē, un tur ir tādi brīnumi kā dažādas aģentūras, kas jau reiz tika likvidētas,» teica U. Sesks un uzsvēra, ka E. Sprūdža piedāvātajā vīzijā vairs nav pašvaldības kā reģionu attīstības virzītājspēks.
Neoficiāli sanāksmes dalībnieki atzina, ka E. Sprūdžs ir lielisks demagogs, «kas prot pārdot preci un ir liels pārdošanas mārketinga speciālists», kurš veikli centies pārdot savas iniciatīvas. Viņš apjucis vienīgi tad, kad lūgts juridiskais pamatojums, piemēram, kā piedāvātais vietējo referendumu likums tiks saskaņots ar būvniecības likumu, jo referendumi paredzēti arī par sabiedriskajā apspriešanā nodotiem jautājumiem, kas saistīti ar teritorijas attīstību. Kad E. Sprūdžs, iepazīstinot ar vēlmi samazināt deputātu skaitu un ierobežojumiem deputātiem ieņemt amatus pašvaldības iestādēs un administrācijā, piedāvājis tā vietā noteikt domniekiem lielas algas, vairāki vietējie līderi iesaukušies: «Ko viņi darīs?!» Pamatdarbs domē ir tikai tās priekšsēdim, vietniekam un izpilddirektoram, bet ierindas deputāti sanāk tikai uz komiteju un domes sēdēm. E. Sprūdžs ir gatavs ieklausīties sapulcē dzirdētajos argumentos, «uz tiem atbildēšu, bet - eju uz priekšu». Viņaprāt, būtu naivi gaidīt, ka lielās pilsētas piekristu viņa ierosmēm, bet tajā pašā laikā citas pašvaldības tās atbalstot. Viņš ņems vērā ieteikumu sarīkot plašāku diskusiju par publisko pakalpojumu koncepciju, kā arī pieļauj, ka varētu koriģēt NAP vīziju, lai tajā saglabātu pašvaldību lomu.
Lielās pilsētas uz sarunu bija deleģējušas pašvaldību vadītājus, izņemot Valmieru, kuru mēra prombūtnē pārstāvēja izpilddirektors, un Ventspili, no kuras atbrauca zemāka ranga pašvaldības darbinieks. Krēsls ar Ventspils ģerboni šoreiz bija novietots līdzās krēslam, kurš bija paredzēts E. Sprūdžam, bet viņš apjukumā iesēdās Ventspils mēra krēslā, ko nācās atstāt. Interese par šo tikšanos radās pēc tam, kad E. Sprūdžs bija norādījis uz neveiklo situāciju, kāda var rasties, ja viņam nāktos sēdēt līdzās noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam, kuram ir ierobežojumi veikt amata pienākumus, uz ko A. Lembergs atbildēja, ka nemaz neplāno veltīt laiku sarunai ar ministru, kas nav kompetents.