Viņš ir iesniedzis Saeimā priekšlikumus Pilsonības likuma grozījumiem - ne tikai aicinot atteikties no dubultpilsonības ierobežojumiem, bet arī rosinot noteikt Latvijā dzimušo bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem, atbrīvojot vecākus no pienākuma kārtot pilsonības saņemšanas formalitātes.
«Tā ir stipri liberāla pieeja, un mums šis pilsonības saņemšanas nulles variants nav pieņemams,» Dienai atzina VL-TB/LNNK deputāts Gaidis Bērziņš. Tagad pilsonības iegūšanai bērnu vecāki raksta iesniegumu. Prezidenta piedāvājumā iesniegums būtu jāraksta tikai gadījumos, kad vecāki vēlas atteikties no Latvijas pilsonības bērnam. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) vēl nevēlējās komentēt ne vienu, ne otru projektu. Viņa pieļāva, ka komisijas sēdes darba kārtībā visi piedāvājumi varētu tikt skatīti februārī pēc tam, kad būs saņemts arī Vienotības projekts. Pilsonības likums nav grozīts 12 gadus. Pirms 10. Saeimas vēlēšanām 9. Saeimā komisijām jau tika nodoti Vienotības grozījumi šajā likumā, kurus deputāti nepaguva pieņemt 1. lasījumā, tādēļ jaunais parlaments nevarēja pārņemt.
Saeimas komisijām nodotie VL-TB/LNNK sagatavotie grozījumi Pilsonības likumā paredz iespēju saņemt Latvijas pilsonību ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem, Otrā pasaules kara bēgļiem un viņu pēcnācējiem, kā arī Latvijas pilsoņiem, kuri pārcēlušies uz ārvalstīm pēc neatkarības atjaunošanas. Valsts prezidenta V. Zatlera iesniegtie priekšlikumi Pilsonības likumam gatavoti vairākus mēnešus, pētot citu valstu pieredzi un uzklausot tiesību ekspertu viedokļus pilsonības jautājumā. V. Zatlers trešdien medijiem paskaidroja, ka viņa iniciatīva ir saistīta ar «pieprasījumu sabiedrībā», tiekoties ar latviešu kopienu pārstāvjiem ārvalstīs. Šī jautājuma aktualizēšanai arī ir jābūt skaidram, politiskajam signālam, «ka jebkurš Latvijas pilsonis un viņa pēcnācēji ir gaidīti Latvijā kā Latvijas pilsoņi».
Valsts prezidents lūdz Saeimu atcelt ierobežojumus to Latvijas pilsoņu un viņu pēcnācēju reģistrācijai un iespējai paturēt citas valsts pilsonību, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma, atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs. Valsts prezidents ierosina paredzēt iespēju saņemt Latvijas pilsonību ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērniem, kā arī atteikties no dubultpilsonības ierobežojumiem attiecībā uz ES, NATO un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsoņiem, balstoties uz abpusējības principu, arī uz to valstu pilsoņiem, ar kurām Latvija noslēgusi līgumus, teikts prezidenta vēstulē Saeimai.