To, ka tas ir slikti visdažādākajās nozīmēs (beidzot ar narkodolāru kravām, kas nelegāli pāri robežai tiek vestas uz Meksiku, un sākot ar iesaistīto cilvēciskajām traģēdijām un dilemmām), apzinās arī amerikāņi, un viņu cīņa pret to variē no preventīviem informatīvajiem pasākumiem līdz Holivudas blokbāsteru vēriena cienīgām policijas operācijām, bezmaksas šļirču izdalīšanai narkomāniem un daļēji izmisuma motivētai antiimigrācijas likumdošanai Arizonā. Ja hipotētiskā citā dzīvē amerikāņi apmainītos vietām ar meksikāņiem, būtu noticis tas pats. Jo ne tautība, ne sociāli ekonomiskais modelis un pat ne nepielūdzamā pieprasījuma un piedāvājuma likumsakarība šeit nav noteicošā, bet gan cilvēka daba.
Attiecīgi tas ir tas pats karš visur - pilsoņu un pilsonības, tā viskrietnākā, kas indivīdā un sabiedrībā ir, karš pret egoisma ļaunumu un neloģiskumu. Jo sekmīgāka ir pilsonība, jo rafinētāks kļūst ļaunums, tomēr tas būtu slikts attaisnojums samierināties ar «tikai» brutalitāti.