«Plānojam sākt strādāt jau pirmdien. Vismaz es tā ceru. Šodien tiks iedarbināts kompresors, vēl ir jāpabeidz uzstādīt skrošu recirkulācijas iekārtas un jāsaved kārtībā daži citi būtiski sīkumi, tomēr ceru, ka pa nedēļas nogali tiksim ar visu galā,» smaida uzņēmējs. Cehu bija plānots atvērt jau jūnija sākumā, tomēr darbus iekavēja ievilkusies ziema un aukstais laiks, līdz ar to telpu remontu un pielāgošanu veikt ātrāk nebija iespējams. Tomēr tagad, kad darbi iegājuši finiša spurta fāzē, Andris izskatās apmierināts: «Pirmie klienti jau ar nepacietību gaida, kad varēs vest savas detaļas skrotēt, tīrīt un krāsot. Prasa - Andri, kad tu beidzot vērsi to savu «bodi» vaļā?»
Ar skrotīm pret rūsu
Metāla detaļu apstrādi, ko veiks SIA Vip Color, var iedalīt divos posmos: detaļas apstrāde skrotēšanas kamerā un krāsošana ar pulvera polimerizācijas metodi.
Vispirms detaļa nonāk skrotēšanas kamerā, kur īpašā aizsargtērpā tērpies cilvēks notīra detaļu no vecās krāsas, rūsas un citiem netīrumiem, «apšaudot» to ar metāla skrotīm. No metāla loksnēm celtajā kamerā sienas klāj īpaši aizkari - pretējā gadījumā skrotis sabojātu tērauda sienas. Palaikam nomainīt aizkarus esot lētāk nekā pārmetināt no jauna visu kameru. Uz grīdas nobirušās skrotis savāc atvere grīdā, un pa cauruļvadiem tās nonāk attīrīšanas kompleksā, kurā ar dažādu filtrācijas metožu palīdzību metāla lodītes tiek attīrītas un var tikt izmantotas no jauna. «Ar pustonnu skrošu pietiek aptuveni trim četriem mēnešiem, tad tās ir nolietojušās un jānomaina,» Andris stāsta. Pēc skrotēšanas kameras apmeklējuma pat pilnīgi sarūsējis ulmaņlaiku radiators izskatīsies kā tikko no rūpnīcas. Savukārt kameras izmēri ļauj šeit iebraukt vieglo automašīnu vai pat kravas auto šasiju bez kabīnes.
Krāsošanas konveijers
Pēc tam kad detaļa ir pabijusi skrotēšanas kamerā, tā nonāk pulverkrāsošanas konveijerā. «Šis ir manuālais konveijers, detaļas pa griestos nostiprinātajām vadulām tiek stumtas ar roku spēku, motori te nav vajadzīgi,» konveijeru izrāda Andris. Pirmajā posmā detaļas virsma tiek attaukota ar šķīdinātāju. Kad metāls ir nožuvis, āķī piekārto «upuri» aizvelk uz krāsošanas kameru, kur to noklāj ar krāsas pulveri. Lieko krāsu savāc kameras sānos ierīkotie filtri. Pēc nokrāsošanas detaļu ievieto polimerizācijas krāsnī, kur 180 grādu temperatūrā krāsas pulveris polimerizējas jeb, tautas valodā runājot, sakūst. Tādējādi tiek iegūts ļoti izturīgs krāsas pārklājums, kam nekaitēs ne laikapstākļi, ne mehāniska iedarbība - saprāta robežās, protams. Kad detaļa ir «izcepta», nogaida, kamēr tā atdziest, un iepako polietilēnā transportēšanai.
Sildīs tehnoloģiskais siltums
«Problēma ir tā, ka mums te īsti nav noliktavas. Esam sākuši sarunas ar iznomātāju par iespēju uz pusēm ar kaimiņos esošo autoservisu iznomāt arī blakus angāru. Citādi šobrīd izskatās, ka būs mazliet par šauru,» vēl risināmos jautājumus atklāj Andris. Ārpus telpām vietu atradis arī lielais kompresors - tas novietots nelielā piebūvītē blakus angāram: «Kompresoru izlikām no telpām trokšņa dēļ - lai labāk rūc ārā. Esam izdomājuši to izmantot arī kā apkures iekārtu - tā radīto tehnoloģisko siltumu pa gaisa vadiem nogādāsim cehā. Gaisa plūsmas temperatūra ir 75 grādi, ziemā būs mazāk jākurina.»
Tehnoloģisko siltumu rada arī polimerizācijas krāsns, tomēr Andris plāno drošības pēc ierīkot papildu siltuma avotu - nelielu krāsniņu: «It kā jau šis angārs ir siltināts - vate ir gan sienās, gan arī griestos. Tomēr rudenī drošības pēc vēl vienu siltuma avotu uztaisīsim. Lai nav jāsalst, ja polimerizācijas kamera netiek darbināta.»
Ērenpreiss un žogi
Kā galvenos potenciālos klientus Andris min metālapstrādes uzņēmumus: «Šādu firmu ir pietiekami, lielākais vairākums strādā eksportam un par dzīvi nesūdzas. Tomēr šāds aprīkojums kā mums ir retajam, tāpēc es domāju, ka mums veidosies laba sadarbība. Tie būtu arī celtniecības uzņēmumi, tikko interesējās arī kāds metāla žogu ražotājs. Tomēr nesmādēsim arī privātos klientus, kuriem vajag pārkrāsot kādu Ērenpreisa rāmi, vai auto entuziastus, kuriem vajag noskrotēt veca auto virsbūvi. Citādi, darot monotonus darbus, dzīve var kļūt garlaicīga,» Andris smaida.