_Dienas_ aptaujātie policijas darba pārzinātāji gan uzsver - neatkarīgi no ieplānoto reformu kvalitātes vai tās tiks īstenotas dzīvē lielā mērā būs atkarīgs no tā, kurš sekos Lindai Mūrniecei (_Vienotība_) iekšlietu ministra amatā. «Ja nākamajam ministram būs cits redzējums, mēs atkal varam palikt nulles pozīcijā un sākt visu no jauna,» brīdina Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.
Bijušais VP šefs Juris Rekšņa pievienojas A. Augustāna bažām: «Iedomājieties - atnāk jauns Iekšlietu ministrijas vadītājs un īsteno visu, ko Mūrnieces kundze ir izstrādājusi, nedomājot līdzi. Tā nekad nebūs, jo politiskā atbildība pienāksies viņam. Arī es esmu pie dažādām reformām un «nereformām» piedalījies, un vismaz kādreiz ministriem pirmais jautājums bija: «Tauta būs apmierināta?» Un, ja tu godīgi atbildi, ka nebūs, viņš atbild: «Klausies, Juri! Nu tad davai to laižam pēc vēlēšanām!».»
L. Mūrniece, kura iesniegusi atlūgumu, turpinās pildīt ministres pienākumus līdz 6. jūnijam, bet kā VP reformu plānu izstrādes galatermiņš izskanējis 1. jūnijs.
Bez apsargiem neiztikt
Viena no VP funkcijām, kurā paredzamas skarbas izmaiņas un darbinieku atlaišana, ir dažādu objektu, piemēram, ārvalstu vēstniecību un dažādu valsts iestāžu, apsargāšana. Tomēr, kā norāda J. Rekšņa, lielāko daļu šo objektu nāktos apsargāt tāpat, un nav nekādu garantiju, ka apsardzes firmas to varētu izdarīt lētāk. «Iekšlietu sistēma varbūt, bet kopumā valsts no tā neko lielu neiegūst,» viņš norāda. Viņam pievienojas arī cits bijušais VP vadītājs Aldis Lieljuksis, kurš arī piebilst, ka vēstniecību apsardze turklāt ir starptautisko attiecību jautājums, un, ja, piemēram, Latvija gribētu noņemt policijas posteni Krievijas vēstniecībā, par to būtu jāvienojas starptautiski. Viņš arī atminas, ka savulaik jau domas par VP apsardzes funkciju samazināšanu esot bijušas, tomēr, «kad nonāk līdz katram konkrētam objektam, tad visi saka: «Tikai ne mani!» [Tādēļ] Artis [Velšs] teica, ka sākšot no sevis, noņemšot policijā no ieejām policistus. Kamēr neviens bumbu nav ielicis, tikmēr viss kārtībā».
Savukārt vēl šā gada janvārī VP vadītāja amatu pametušais Valdis Voins iebilst pret vienkāršotu skatīšanos uz statistiku, ka Rīgā ir vairāk policistu uz iedzīvotāju nekā lauku reģionos, kas rada priekšstatu, ka Rīgas policistus varētu pārcelt uz laukiem: «Rīgas reģionā notiek aptuveni 54% noziedzīgo nodarījumu, līdz ar to arī policistu procentuālais skaits ir adekvāts. Ja uz vienu policijas darbinieku reģionos ir līdz 90 administratīvajiem protokoliem, tad Rīgā to ir 300, 400 vai 500.» Viņš atzīst, ka, «iespējams, ir kādas iespējas administratīvajos jautājumos iegūt līdzekļus, bet ļoti ātras reformas, ar plašu cilvēku atlaišanu... Šobrīd ar grūtībām saredzu tādas iespējas».
LIDA vadītājs A. Augustāns savukārt uzskata, ka VP varētu atteikties no vēstniecību apsargāšanas, un piebilst, ka policijā šobrīd iespējams atrast arī citus īsti nevajadzīgus dienestus vai funkcijas. «Piemēram, grāmatvežiem, kuri strādā VP, nebūtu jābūt policistiem. Viņi varētu kļūt par civilpersonām, turpinot strādāt - tas jau ir viens policistu skaita samazināšanas posms,» viņš skaidro. Līdzīgi, viņaprāt, varētu rīkoties ar virkni citu VP saimnieciskā darba darītāju, varētu apsvērt arī policijas patruļdienestu un Ceļu policijas apvienošanu un būtu arī jāreorganizē VP centrālais aparāts: «Manā skatījumā tā mēs diezgan tuvu tiktu pie skaitļa «tūkstotis».» Savukārt A. Lieljuksis zināja teikt, ka šobrīd policijā jau ir vairāki simti neaizpildītu vakanču, kuras varētu «noīsināt».
LIDA arī turpina iestāties par policijas apvienošanu ar robežsardzi. «Tas ir noticis Igaunijā, un mēs zinām, ka robežsardzei ir ļoti laba tehniskā bāze un telpas, ko varētu izmantot kopā ar VP. Mūsu skatījumā robeža būtu jāsargā armijai, bet robežpārejas punktos to varētu darīt robežsardze, un pierobežā robežsargi varētu pildīt kārtības policijas funkcijas, piemēram, skatīt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Tas būtu daudz efektīvāk un līdzekļu būtu vairāk gan algām, gan tehnikai,» ideju pamato A. Augustāns. V. Voins gan iebilst, ka nedrīkst aizmirst - robežsardzes spēki pārsvarā koncentrējas pie valsts austrumu robežas, kur policijai tik daudz darba nemaz nav. «Šī robeža jebkurā gadījumā ir jāsargā, jo tā ir Eiropas Savienības ārējā robeža un neviens mums neļaus pavājināt tās kontroli, vēl jo vairāk tagad, kad cīnāmies ar kontrabandu,» viņš uzsver. Viņš gan neizslēdz, ka apvienošana varētu būt lietderīga, bet tik apjomīgai reformai būtu vajadzīgs vismaz gads, ja ne vairāk.
Bīstas no FM
L. Mūrniece arī paudusi, ka uz reformu gaitā atlaisto policistu rēķina pārējiem varētu tikt palielinātas algas. Algu paaugstinājums gan varot būt sagaidāms tikai no 2012. gada, bet policistu atlaišana varētu sākties jau šāgada beigās, preses konferencē pauda VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniece Aija Kalnāja. J. Rekšņa gan brīdina, ka, «zinot, ka nākamgad ir kārtējā konsolidācija, kur nevis 50 miljoni, bet daudz vairāk jāatrod, Finanšu ministrijas rociņa noteikti stiepsies uz «samazināto» policistu naudas pusi, jo to būs ļoti ērti paņemt.»